lēmums

PAR LIETAS IEROSINĀŠANU

 

Rīgā                                                                                             2010. gada 1. jūlijā

 

Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un tiesneši Kaspars Balodis un Viktors Skudra,

sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto Naura Rakuzova (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 180/2010),

 

konstatēja:

1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” pirmā pielikuma, ciktāl tas neparedz reliģisko priekšmetu glabāšanu (turpmāk – apstrīdētā norma), atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 99. pantam.

2. Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” pirmais pielikums reglamentē priekšmetus un pārtikas produktus, kurus notiesātajiem atļauts glabāt.

Reliģiskie priekšmeti, piemēram, lūgšanu krelles, krustiņi, ikonas nav ietverti minētajā sarakstā, tāpēc to glabāšana nav atļauta.

3. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par Ministru kabineta noteikumu normu atbilstību Satversmei. Tādējādi pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.

 

4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu par Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktā paredzētās lietas ierosināšanu var iesniegt tai noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā, tas ir, kā konstitucionālo sūdzību. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, tikai ievērojot Satversmes tiesas likuma 19.2 panta prasības.

Satversmes tiesas likuma 19.2 pants citastarp noteic, ka konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u.c.) vai arī tādu nav. Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

 

5. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem ir gūstams apstiprinājums tam, ka:

1) apstrīdētā norma tikusi piemērota attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju un iespējamais pamattiesību aizskārums radies viņam pašam un pieteikumā sniegts juridiskais pamatojums apstrīdētās normas neatbilstībai Satversmes 99. pantam;

2) Pieteikuma iesniedzējs ir izsmēlis iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem,

 

Līdz ar to pieteikums atbilst prasībām, kas konstitucionālajai sūdzībai noteiktas Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajā un ceturtajā daļā, kā arī citām prasībām, ko pieteikumam paredz Satversmes tiesas likums.

 

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. pantu, Satversmes tiesas 1. kolēģija

n o l ē m a:

1. Ierosināt lietu “Par Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” pirmā pielikuma, ciktāl tas neparedz reliģisko priekšmetu glabāšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 99. pantam” pēc Naura Rakuzova konstitucionālās sūdzības (pieteikums Nr. 180/2010).

2. Uzaicināt institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinetu - līdz 2010. gada 1. septembrim iesniegt Satversmes tiesai savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

 

 

 

Lēmums nav pārsūdzams.

 

 

 

 

Satversmes tiesas 1. kolēģijas priekšsēdētājs                                        G. Kūtris