lēmums PAR lietas ierosināšanu

Rīgā 2010. gada 22. jūnijā

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Juris Jelāgins un tiesneses Aija Branta un Kristīne Krūma,

kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu (pieteikums Nr. 169/2010),

konstatēja:

1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt 2007. gada 14. jūnija likuma „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” 9. panta daļas, ar kuru likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 10. panta pirmās daļas 1. punkts izteikts citā redakcijā (turpmāk – apstrīdētā norma), atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pantam.

2. Līdz ar apstrīdētās normas pieņemšanu likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 10. panta pirmās daļas 1. punkts izteikts šādā redakcijā:

„Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, individuālu augļu dārzu, vasarnīcu, garāžu un citu būvju uzturēšanai vai kuri attiecīgās zemes lietošanas tiesības ieguvuši šo tiesību pārejas gadījumos, kā arī Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996. gada 1. novembrim, zemi pērk, noslēdzot zemes pirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”, ievērojot likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. pantā noteiktos ierobežojumus, šādos gadījumos:

1) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996. gada 1. novembrim, — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs.”

Savukārt līdz apstrīdētās normas pieņemšanai likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 10. panta pirmās daļas 1. punkts paredzēja:

„Šā likuma 7. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto zemesgrāmatā ierakstīto zemi, noslēdzot zemes pirkuma līgumus, pārdod Latvijas Hipotēku un zemes banka šādā kārtībā:

1) fiziskajām personām – Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996. gada 1. novembrim dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai, kā arī šajā punktā minētajām fiziskajām personām, kuras ieguvušas attiecīgās zemes lietošanas tiesības šo tiesību pārejas gadījumos, zemi pārdod, noslēdzot zemes pirkuma līgumus un ievērojot šā likuma 8. pantā noteikto samaksas kārtību un likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā noteiktos ierobežojumus.”

Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 8. pants noteic Latvijas Republika pilsoņu tiesības izpirkt zemi saskaņā ar likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 18. pantā minētajiem samaksas noteikumiem un kārtību. Savukārt likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 18. pants regulē iespēju samaksu par īpašumā piešķirto zemi samazināt.

Pēc būtības Pieteikuma iesniedzējs apstrīd to, ka ar apstrīdēto normu no likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 10. panta pirmās daļas 1. punkta tika izslēgta atsauce uz šā likuma 8. pantu, tādējādi liedzot iespēju uz Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, attiecināt likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 18. pantā ietvertos noteikumus un samazināt samaksu par viņiem īpašumā piešķirto zemi. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, šāds regulējums neatbilst Satversmes 91. pantam.

3. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Tādējādi pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.

4. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 9. punktam tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu ir tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu. Izskatāmais pieteikums ir iesniegts administratīvās lietas izskatīšanas ietvaros, tādējādi Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu.

5. Pieteikumu ir iesniegusi tiesa, līdz ar to tam jāatbilst Satversmes tiesas likuma 18. un 19.¹ pantā noteiktajām prasībām.

No Satversmes tiesas likuma 19.¹ panta pirmās daļas 2. punkta izriet, ka tiesa pieteikumu var iesniegt par normu, ko ir piemērojusi iestāde vai kas administratīvajā lietā būtu jāpiemēro tiesai. Pieteikumā pamatots, ka tiesai izskatāmajā lietā jāpiemēro apstrīdētā norma.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas prasībām pieteikums un tam pievienotie materiāli atspoguļo lietas faktiskos apstākļus. Pieteikumā ir ietverts prasījums Satversmes tiesai un ir sniegts pieteikuma juridiskais pamatojums. Pieteikums atbilst arī pārējām Satversmes tiesas likuma 18. panta un 19.¹ panta prasībām.

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. pantu, Satversmes tiesas 2. kolēģija

nolēma:

1. Ierosināt lietu „Par 2007. gada 14. jūnija likuma „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” 9. panta daļas, ar kuru likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 10. panta pirmās daļas 1. punkts izteikts citā redakcijā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam” pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pieteikuma (pieteikums. Nr. 169/2010).

2. Uzaicināt institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2010. gada 30. augustam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs J. Jelāgins