LĒMUMS

PAR LIETAS IEROSINĀŠANU

Rīgā 2010. gada 22. jūnijā

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: priekšsēdētājs Juris Jelāgins, tiesneses Aija Branta un Kristīne Krūma,

kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto divdesmit Latvijas Republikas 9. Saeimas deputātu – Vladimira Buzajeva, Jāņa Urbanoviča, Jakova Plinera, Valērija Agešina, Jura Sokolovska, Alekseja Holostova, Miroslava Mitrofanova, Andreja Klementjeva, Valērija Buhvalova, Ivana Ribakova, Igora Pimenova, Sergeja Mirska, Jāņa Tutina, Borisa Cileviča, Ivana Klementjeva, Alekseja Vidavska, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Artūra Rubika, Nikolaja Kabanova un Sergeja Fjodorova – (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēji) pieteikumu (pieteikums Nr. 172/2010),

konstatēja:

1 Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu izvērtēt:

1) likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 14. panta septītās daļas un 20. panta devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1., 91. un 109. pantam;

2) likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20. panta devītās daļas (likuma redakcijā no 2004. gada 25. novembra līdz 2009. gada 16. jūnijam) atbilstību Satversmes 1., 91. un 109. pantam;

3) likuma „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” 6. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91. un 109. pantam.

Likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 14. panta septītā daļa noteic:

„Atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu izmaksu pārtrauc laikā, kad atlīdzības saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu. Atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu pārmaksāšanas gadījumā pārmaksāto summu, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, ik mēnesi ietur 10 procentu apmērā no turpmāk izmaksājamās atlīdzības.”

Likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20. panta devītā daļa (likuma redakcijā no 2004. gada 25. novembra līdz 2009. gada 16. jūnijam) noteic:

„Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek maksāta visu laika periodu, ko VDEĀK noteikusi attiecīgajam darbspēju zaudējumam. Tiklīdz apdrošinātajai personai tiek piešķirta vecuma pensija, atlīdzība par darbspēju zaudējumu samazināma par 20 procentiem.”

Likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20. panta devītā daļa noteic:

„ Personai, kurai piešķirta izdienas pensija, ko izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta, vai vecuma pensija, atlīdzību par darbspēju zaudējumu izmaksā šādi:

1) ja piešķirtās pensijas apmērs nesasniedz atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, apdrošinātajai personai izmaksā starpību starp atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru un izdienas vai vecuma pensijas apmēru;

2) ja piešķirtās izdienas vai vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru vai to pārsniedz, atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu izbeidz.”

Ar likuma „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” 6. pantu tika izslēgts 20. panta ceturtās daļas 5. punkts.

2. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu prasījums izvērtēt likuma atbilstību Satversmei ir piekritīgs Satversmes tiesai.

3. Pieteikumā vienlaikus apstrīdēta divu normatīvo aktu atbilstība Satversmei. Satversmes tiesas likuma 18. panta otrā daļa pieļauj vienā pieteikumā apstrīdēt vairākus aktus, ja tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas. Satversmes tiesa vairākkārt ir secinājusi, ka, ņemot vērā Satversmes tiesas procesa ekonomijas principu, atsevišķos gadījumos viena pieteikuma ietvaros var apstrīdēt arī vairāku likumu normas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2008. gada 18. septembra lēmumu par lietas Nr. 2008-36-01 ierosināšanu).

Pieteikumā norādīts kādā veidā apstrīdētie normatīvie akti ir savstarpēji saistīti.

4.  Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 3. punktu tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu ir ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem.

Pieteikumu parakstījis divdesmit viens Saeimas deputāts.

5. Vienlaikus Satversmes tiesas likums noteic, ka lieta ierosināma tikai tad, ja pieteikums atbilst arī prasībām, ko pieteikumam izvirza šā likuma 18. pants.

Pieteikumā ir norādīti Pieteikuma iesniedzēji un institūcija, kas izdevusi apstrīdētos aktus. Tajā ir ietverts lietas faktisko apstākļu izklāsts un prasījums Satversmes tiesai. Pieteikumā ir sniegts juridiskais pamatojums par apstrīdēto normu iespējamo neatbilstību katrai no pieteikumā norādītajām augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Līdz ar to pieteikums atbilst prasībām, kas tam noteiktas Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā.

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. pantu, Satversmes tiesas 2. kolēģija

nolēma:

1. Ierosināt Satversmes tiesā lietu „Par likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 14. panta septītās daļas un 20. panta devītās daļas, likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20. panta devītās daļas (likuma redakcijā no 2004. gada 25. novembra līdz 2009. gada 16. jūnijam) un likuma „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” 6. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109. pantam” ,

2. Uzaicināt institūciju, kas izdevusi apstrīdēto normu, – Saeimu – līdz 2010. gada 30. augustam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs J. Jelāgins