Rīgā 2010. gada 19. maijā

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Juris Jelāgins, tiesneši Kaspars Balodis un Kristīne Krūma,

kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 133/2010), ko iesniedzis Vladimirs Čerkasovs (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs),

konstatēja:

1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.¹⁴ panta (turpmāk – apstrīdētā norma) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1., 89., 91. un 92. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam un tās 7. protokola 2. pantam.

Apstrīdētā norma noteic:

„Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.”

2. Pieteikuma iesniedzējs apstrīd likuma atbilstību Satversmei un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Šāds prasījums saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. un 6. punktu ir piekritīgs Satversmes tiesai.

3. Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punkts paredz personai tiesības pamattiesību aizskāruma gadījumā iesniegt pieteikumu gan par Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktā, gan 6. punktā noteikto lietu ierosināšanu.

Tādējādi Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu.

4. Pieteikums iesniegts kā konstitucionālā sūdzība. Līdz ar to tam jāatbilst Satversmes tiesas likuma 18. un 19.² pantā noteiktajām prasībām.

4.1. Satversmes tiesas likuma 19.² panta pirmā daļa noteic, ka „konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai”. Papildus tam 19.² panta sestās daļas 1. punkts noteic prasību pamatot, ka ir aizskartas Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības, kas noteiktas Satversmē. No minētā izriet, ka apstrīdētajai normai jāskar tieši Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības un vienlaicīgi jābūt pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Pieteikumā ir izklāstīti lietas faktiskie apstākļi, norādīts uz Pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu un sniegts juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 92. pantam. Līdz ar to pieteikums šajā daļā atbilst likumā noteiktām prasībām.

4.2. Savukārt juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 1., 89. un 91. pantam pieteikumā nav ietverts. Tādējādi pieteikums daļā par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1., 89. un 91. pantam neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.² panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.

4.3. Pieteikumā norādīts arī uz apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam un tās 7. protokola 2. pantam. Taču Pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis to, kāpēc uzskata, ka šajās normās ir ietverts plašāks cilvēktiesību standarts, nekā Satversmē. Tādējādi juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas neatbilstību starptautisko līgumu normām ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

5. Satversmes tiesas likuma 19.² panta otrā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī tādi nepastāv. No pieteikuma secināms, ka iespējas aizstāvēt pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem Pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis.

Pieteikums atbilst arī pārējām Satversmes tiesas likuma 18. un 19.² pantā noteiktajām prasībām.

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. pantu, Satversmes tiesas 2. kolēģija

nolēma:

1. Ierosināt Satversmes tiesā lietu „Par Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.¹⁴ panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam” pēc Vladimira Čerkasova konstitucionālās sūdzības (pieteikums Nr. 133/2010);

2. Atteikties ierosināt lietu par Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.¹⁴ panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 89., 91. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam un tās 7. protokola 2. pantam;

3. Atzīt, ka nav nepieciešams aicināt Saeimu iesniegt atbildes rakstu lietā „Par Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.¹⁴ panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”, jo 2010. gada 7. janvārī ir ierosināta lieta Nr. 2010-01-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.¹⁴ panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.un 92. pantam” un Saeima 2010. gada 3. martā atbildes rakstu jau ir iesniegusi.

Lēmums nav pārsūdzams.

Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs J. Jelāgins