LĒMUMS

PAR LIETAS IEROSINĀŠANU

 

Rīgā                                                                                                 2010. gada 21. aprīlī

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Juris Jelāgins un tiesneses Aija Branta un Kristīne Krūma,

kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 91/2010), ko iesniegusi politisko partiju apvienība „Zaļo un zemnieku savienība” (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja),

           

konstatēja:

 

1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu izvērtēt Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.14 panta (turpmāk – apstrīdētā norma) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 89., 91. un 92. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam un tās 7. protokola 2. pantam.

Apstrīdētā norma noteic:

„Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.”

 

2. Pieteikuma iesniedzēja apstrīd likuma atbilstību Satversmei un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Šāds prasījums saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. un 6. punktu ir piekritīgs Satversmes tiesai.

 

3. Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punkts paredz personai tiesības pamattiesību aizskāruma gadījumā iesniegt pieteikumu gan par Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktā, gan 6. punktā noteikto lietu ierosināšanu.

Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu.

 

4. Pieteikums iesniegts kā konstitucionālā sūdzība. Līdz ar to tam jāatbilst Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktajām prasībām.

4.1. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic, ka „konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai”. Papildus tam 19.2 panta sestās daļas 1. punkts noteic prasību pamatot, ka ir aizskartas Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības, kas noteiktas Satversmē. No minētā izriet, ka apstrīdētajai normai jāskar tieši Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības un vienlaicīgi jābūt pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Pieteikumā ir izklāstīti lietas faktiskie apstākļi, norādīts uz Pieteikuma iesniedzējai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu un sniegts juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 92. pantam. Līdz ar to pieteikums šajā daļā atbilst likumā noteiktām prasībām.

4.2. Savukārt juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 89. un 91. pantam pieteikumā nav ietverts. Tādējādi pieteikums daļā par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 89. un 91. pantam neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.

4.3. Pieteikumā norādīts arī uz apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam un tās 7. protokola 2. pantam. Taču Pieteikuma iesniedzēja nav pamatojis to, kāpēc uzskata, ka šajās normās ir ietverts plašāks cilvēktiesību standarts, nekā Satversmē. Tādējādi juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas neatbilstību starptautisko līgumu normām ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

 

5. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī tādi nepastāv. No pieteikuma secināms, ka iespējas aizstāvēt pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem Pieteikuma iesniedzēja ir izmantojusi.

Pieteikums atbilst arī pārējām Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktajām prasībām.

 

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. pantu, Satversmes tiesas 2. kolēģija

 

nolēma:

 

1. Ierosināt Satversmes tiesā lietu „Par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.14 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam” pēc politisko partiju apvienības „Zaļo un zemnieku savienība” konstitucionālās sūdzības (pieteikums Nr. 91/2010).

2. Atteikties ierosināt lietu par Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.14 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89., 91. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam un tās 7. protokola 2. pantam.

3. Atzīt, ka nav nepieciešams aicināt Saeimu iesniegt atbildes rakstu lietā „Par Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.14 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”,  jo 2010. gada 7. janvārī ir ierosināta lieta Nr. 2010-01-01 „Par Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.14 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.un 92. pantam” un Saeima 2010. gada 3. martā atbildes rakstu jau ir iesniegusi.

 

Lēmums nav pārsūdzams.

 

Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs                                         J. Jelāgins