LĒMUMS

PAR LIETAS IEROSINĀŠANU

 

Rīgā                                                                                        2010. gada 8. aprīlī

 

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: priekšsēdētājs Juris Jelāgins un tiesneses Aija Branta un Kristīne Krūma,

kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto Kates Dobelnieces (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 57/2010),

k o n s t a t ē j a:

 

1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu:

1)      atzīt Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punktu un 405. panta pirmo un trešo daļu (turpmāk – apstrīdētās normas) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. pantam;

2)     apturēt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša 2010. gada 27. janvāra lēmuma lietā Nr.3-12/0218-10/03 (turpmāk – tiesas lēmums) izpildi.

2. Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu.

Civilprocesa likuma 405. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu izlemj tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam.

Savukārt Civilprocesa likuma 405. panta trešā daļa paredz, ka tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lēmums izpildāms saskaņā ar sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Tas iesniedzams izpildīšanai kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu.

 

3. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu prasījums izvērtēt likuma atbilstību Satversmei ir piekritīgs Satversmes tiesai.

 

4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu un 19.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Vienlaikus konstitucionālajai sūdzībai jāatbilst arī pārējām prasībām, kas noteiktas Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā.

 

5. Pieteikums iesniegts kā konstitucionālā sūdzība. Pieteikumā ir izklāstīti lietas faktiskie apstākļi, norādīts uz Pieteikuma iesniedzējai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu un sniegts juridiskais pamatojums par apstrīdēto normu iespējamo neatbilstību Satversmes 92. pantam.

 

6. No pieteikuma secināms, ka nepastāv vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskāruma novēršanai.

Pieteikums par apstrīdēto normu iespējamo neatbilstību Satversmes 92. pantam atbilst arī pārējām Satversmes tiesas likuma 18. panta un 19.2 panta prasībām.

 

7. Lemjot par tiesas lēmuma izpildes apturēšanu, nepieciešams ņemt vērā Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piekto daļu. Minētā norma paredz, ka “Konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi” un tās mērķis visupirms ir novērst iespēju, ka personas, kuras neapmierina nolēmums attiecīgajā civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā, izmantotu konstitucionālo sūdzību kā sprieduma izpildes novilcināšanas līdzekli (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 31. augusta rīcības sēdes lēmumu lietās Nr. 2005-12-03 un Nr. 2005-20-01).

Vienlaikus šī norma pieļauj Satversmes tiesai lemt citādi, proti, apturēt nolēmuma izpildi civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā. Šāds lēmums pēc būtības uzskatāms par pagaidu noregulējumu Satversmes tiesas procesā.

 

8. Lai arī Satversmes tiesas likums expressis verbis neierobežo gadījumus, kuros Satversmes tiesa var lemt par nolēmuma izpildes apturēšanu, šī norma interpretējama sistēmiski kopsakarā ar citām Satversmes tiesas likuma normām, Satversmes tiesas procesa principiem, kā arī vispārējiem tiesību principiem.

Konstitucionālā sūdzība veidota kā subsidiārs (papildu) tiesību aizsardzības līdzeklis, ko persona parasti var izmantot tikai pēc visu vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšanas. Satversmes tiesu nevar uzskatīt par kārtējo augstāko instanci attiecīgajā civilprocesā. Līdz Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim prezumējams, ka attiecīgajā civilprocesā ir taisīts likumīgs un pamatots nolēmums.

Nolēmuma izpildes apturēšana uzskatāma par ārkārtēju Satversmes tiesas procesa līdzekli un piemērojama tikai svarīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, lai nodrošinātu personas tiesību aizsardzību tādos gadījumos, kad nolēmuma izpilde attiecīgajā civillietā pirms Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas sprieduma izpildi vai radīt būtisku kaitējumu Pieteikuma iesniedzējam (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 20. maija rīcības sēdes lēmuma par lūgumu lietā Nr. 2008-04-01 4. punktu).

Tādējādi, lai secinātu, vai konkrētajā gadījumā ir pieļaujama un nepieciešama Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas nolēmuma izpildes apturēšana, ir jāpārliecinās, vai lietā pastāv tādi ārkārtas apstākļi, sakarā ar kuriem:

1)     nolēmuma izpilde pirms Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas sprieduma izpildi;

2)     nolēmuma izpilde var radīt būtisku kaitējumu Pieteikuma iesniedzējai.

 

9. Tiesas lēmumā norādīts, ka tas nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoši, turklāt tam ir izpildu dokumenta spēks. Bez tam Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka nekustamais īpašumus, pret kuru tikusi vērsta piedziņa, ir viņas ģimenes dzīvesvieta.

Līdz ar to pastāv iespējamība, ka lietas izskatīšanas laikā Pieteikuma iesniedzējai piederošais nekustamais īpašums, pamatojoties uz tiesas lēmumu, varētu tikt atsavināts. Tādā gadījumā Satversmes tiesas spriedums, ar kuru apstrīdētās normas varētu tikt atzītas par neatbilstošām Satversmei, nevarētu tikt izpildīts.

 

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. pantu, Satversmes tiesas 2. kolēģija

 

nolēma:

1. Ierosināt Satversmes tiesā lietu „Par Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta un 405. panta pirmās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam” pēc  Kates Dobelnieces pieteikuma (pieteikums Nr. 57/2010).

2. Apturēt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša 2010. gada 27. janvāra lēmuma lietā Nr.3-12/0218-10/3 izpildi līdz Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

3. Atzīt, ka nav nepieciešams aicināt Saeimu iesniegt atbildes rakstu lietā „Par Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta un 405. panta pirmās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”, jo Satversme tiesā 2009. gada 23. septembrī ir ierosināta lieta Nr. 2009-93-01 „Par Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta un 405. panta pirmās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam” un minētajā lietā 2009. gada 26. oktobrī  Satversmes tiesā jau ir saņemts Saeimas atbildes raksts.

 

Lēmums nav pārsūdzams.

 

Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs                                   J. Jelāgins