Projekts uz 03.03.2010

 

 

 

 

 

 

 

 

LĒMUMS

PAR LIETAS IEROSINĀŠANU

 

Rīgā                                                                                                     2010. gada 3. martā

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: priekšsēdētājs Juris Jelāgins, tiesneši Kaspars Balodis un Viktors Skudra,

kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto „Yelverton Investment B.V.” (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 36/2010), ko ir iesnieguši Pieteikuma iesniedzēja pilnvarotie pārstāvji Rūdolfs Meroni (Rudolf Meroni) un Adrians Kunclers (Adrian Künzler),

            konstatēja:

1.  No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu:

1) atzīt Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. un 92. pantam kopsakarā ar Satversmes 1. pantu un spēkā neesošu no pieņemšanas brīža;

          2) apturēt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2009. gada 18. decembra lēmuma lietā Nr. C31391709 izpildi.

Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa noteic:

„Par šā likuma 140.panta trešajā daļā minēto lēmumu un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140.panta otrajā daļā minētajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.”

 

2. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu prasījums izvērtēt likuma atbilstību Satversmei ir piekritīgs Satversmes tiesai.

3.  Pieteikums ir iesniegts kā konstitucionālā sūdzība. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu un 19.2 pantu Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu.

4. Vienlaikus Satversmes tiesas likums noteic, ka lieta ierosināma tikai tad, ja pieteikums atbilst arī pārējām prasībām, ko konstitucionālās sūdzības iesniedzējam izvirza šā likuma 18.  un 19.2 pants.

4.1. Pieteikumā ir norādīts uz Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 91. un 92. pantā noteikto pamattiesību aizskārumu un sniegts lietas faktisko apstākļu izklāsts. No pieteikuma ir gūstams apstiprinājums arī tam, ka Pieteikuma iesniedzējam savu aizskarto tiesību aizsardzībai nav vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu.

4.2.  Pieteikumā ir ietverts juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 91. un 92. pantam.

Līdz ar to pieteikums par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 91. un 92. pantam atbilst Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 panta prasībām.

5. Pieteikuma iesniedzējs savā pieteikumā norāda uz to, ka apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 91. un 92. pantam būtu vērtējama kopsakarā ar Satversmes 1. pantu. Taču pieteikumā nav sniegts juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 1. pantam.

6. Atsevišķi izvērtējams Pieteikuma iesniedzēja lūgums apturēt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2009. gada 18. decembra lēmuma lietā Nr. C31391709 izpildi.

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piektā daļa noteic, ka konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi. Satversmes tiesas likumā ir ietverts vispārējs noteikums, ka lietas ierosināšana Satversmes tiesā neietekmē ar apstrīdēto normu saistīto nolēmumu izpildi. Satversmes tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka nolēmuma izpildes apturēšana uzskatāma par ārkārtēju Satversmes tiesas procesa līdzekli un piemērojama tikai svarīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, lai nodrošinātu personas tiesību aizsardzību tādos gadījumos, kad nolēmuma izpilde attiecīgajā civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā pirms Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas sprieduma izpildi vai radīt būtisku kaitējumu Pieteikuma iesniedzējam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2010. gada 24. februāra lēmuma par lietas ierosināšanu 5. punktu un 2010. gada 10. februāra rīcības sēdes lēmuma par lūgumu lietā Nr. 2010-05-01 4. punktu).

Pieteikuma iesniedzējs ir minējis vairākus argumentus, kāpēc minētais lēmums būtu apturams. Lēmums neatbilstot LR Augstākās tiesas Senāta iedibinātai judikatūrai, apstrīdētā norma nostādot prasītāju un atbildētāju nevienlīdzīgā situācijā, pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas neesot gaidāma tiesiskās situācijas uzlabošanās, un, tikai apturot lēmuma izpildi, varot tikt uzlabota Pieteikuma iesniedzēja tiesiskā situācija.

Tomēr Pieteikuma iesniedzēja argumenti ir abstrakti, un konstitucionālajā sūdzībā nav norādīts, kādā veidā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2009. gada 18. decembra lēmuma izpildes apturēšana pirms Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Pieteikuma iesniedzējs nav arī norādījis, kādu būtisku kaitējumu nolēmuma izpilde varētu viņam radīt.

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. pantu, Satversmes tiesas 2. kolēģija

nolēma:

1. Ierosināt Satversmes tiesā lietu “Par Civilprocesa likuma 141. panta pirmās daļas, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92. pantam” pēc „Yelverton Investment B.V.” konstitucionālās sūdzības (pieteikums Nr. 36/2010).

2. Atteikties ierosināt lietu daļā par Civilprocesa likuma 141. panta pirmās daļas, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam.

            3. Noraidīt Pieteikuma iesniedzēja lūgumu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2009. gada 18. decembra lēmuma lietā Nr. C31391709 izpildes apturēšanu.

4. Atzīt, ka nav nepieciešams aicināt Saeimu iesniegt atbildes rakstu lietā “Par Civilprocesa likuma 141. panta pirmās daļas, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92. pantam”, jo Satversmes tiesā ir sagatavota līdzīga lieta Nr. 2009-85-01 „Par Civilprocesa likuma 141. panta pirmās daļas, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 92. un 105.pantam” un no Saeimas jau ir saņemts atbildes raksts ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

 

Lēmums nav pārsūdzams.

 

Satversmes tiesas

2. kolēģijas priekšsēdētājs                                                              J.Jelāgins