Tiesas vēsture

Ideju par tādas institūcijas nepieciešamību, kas sargātu Satversmi, Latvijā pirmo reizi izteica Saeimas deputāts Pauls Šīmanis 1930. gadā. Turpinot šo ideju, Saeimas deputāts Helmuts Štegmanis 1934. gadā iesniedza priekšlikumu papildināt Satversmi ar pantu, kas paredzētu speciālas Valsts tiesas izveidi. Tomēr šis priekšlikums nepieciešamo balsu vairākumu neguva.

Atjaunojot neatkarīgu un demokrātisku Latvijas valsti, nebija šaubu, ka izveidojama konstitucionālā tiesa. Tā tika minēta arī Augstākās padomes 1990. gada 4. maijā pieņemtajā deklarācijā “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Taču likumā “Par tiesu varu” tika paredzēts izveidot nevis patstāvīgu institūciju, bet Konstitucionālās uzraudzības tiesu palātu Augstākās tiesas sastāvā. Šāda palāta gan netika izveidota.

Valdība 1993. gadā uzsāka izstrādāt Satversmes tiesas likuma projektu un 1994. gada pavasarī iesniedza to Saeimai. Tajā pašā gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, paredzot izveidot neatkarīgu Satversmes tiesu, kuras darbību regulē Satversmes tiesas likums. Šāds likums kopā ar grozījumiem Satversmes 85. pantā tika pieņemts 1996. gada 5. jūnijā. Atbilstoši tam Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.

Par Satversmes tiesas dzimšanas dienu uzskatāms 1996. gada 9. decembris, kad četri no apstiprinātajiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kas nebija bijuši tiesneša amatā iepriekš, nodeva tiesneša zvērestu.

1996. gada oktobrī un novembrī Saeima apstiprināja sešus no septiņiem Satversmes tiesas tiesnešiem: Romānu Apsīti un Anitu Ušacku – pēc Saeimas deputātu priekšlikuma, Ilmu Čepāni un Aivaru Endziņu – pēc Ministru kabineta priekšlikuma, Andreju Lepsi un Ilzi Skultāni – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. 2000. gada 8. jūnijā zvērestu nodeva Satversmes tiesas tiesnesis Juris Jelāgins, kuru amatam virzīja Saeimas deputāti.

Picture2
1997. gada 28. aprīlis – pirmās Satversmes tiesas lietas izskatīšana
Foto: Arnis Blumbergs “LV” 29.04.1997 Nr. 106/107 (821/822)

2004. gada 6. februārī zvērestu nodeva tiesnesis Gunārs Kūtris, kurš stājās Anitas Ušackas vietā – viņa kā Latvijas pārstāve tika ievēlēta par tiesnesi Starptautiskajā Krimināltiesā. Savukārt kopš 2004. gada 25. marta Satversmes tiesas tiesneses pienākumus uzsāka pildīt Aija Branta. Viņa par tiesnesi tika ievēlēta Ilzes Skultānes vietā, kura kļuva par senatori Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. 2006. gada 3. jūlijā Ilma Čepāne paziņoja, ka atstāj tiesneses amatu, viņas pilnvaras izbeidzās 2006. gada 11. jūlijā.

2007. gada 4. janvārī beidzās tiesneša Andreja Lepses pilnvaras, un viņa vietā 2007. gadā 5. janvārī stājās Uldis Ķinis. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Aivara Endziņu pilnvaru termiņš beidzās 2007. gada 31. janvārī. Šajā pašā dienā tiesneša zvērestu nodeva tiesneši Viktors Skudra un Kaspars Balodis. Tiesnesis Romāns Apsītis amatu atstāja 2007. gada 28. februārī. 2007. gada 23. maijā tiesneša zvērestu nodeva tiesnese Kristīne Krūma. 2010. gada 22. jūnijā beidzās tiesneša Jura Jelāgina pilnvaras, un viņa vietā 2010. gada 28. jūnijā stājās tiesnese Vineta Muižniece.

2011. gada maijā mūžībā aizgāja tiesnesis Viktors Skudra. Viņa vietā nāca tiesnese Sanita Osipova, kura tiesneša amatā stājās 2011. gada 17. augustā. 2014. gada februārī tiesneša pilnvaras beidzās Gunāram Kūtrim, viņa vietā 2014. gada 19. februārī Satversmes tiesas tiesneša amatā stājās Gunārs Kusiņš. 2014. gada 24. aprīlī tiesneša pilnvaras beidzās Aijai Brantai, viņas vietā no 2014. gada 25. aprīļa amatā stājās Aldis Laviņš. Vineta Muižniece amatu atstāja 2014. gada 19. jūnijā. Viņas vietā tiesneša amatā tika apstiprināta Ineta Ziemele, kas amatā stājās 2015. gada 8. janvārī.

2015. gada 10. oktobrī tiesneses amatu atstāja Kristīne Krūma, viņas vietā Saeima 2015. gada 15. oktobrī apstiprināja Daigu Rezevsku, kas amatā stājās 2016. gada 26. aprīlī.

No tiesas dibināšanas dienas līdz 2007. gada janvārim tiesu vadīja Aivars Endziņš, šo darbu līdz 2014. gada februārim turpināja Gunārs Kūtris, bet laikā no 2014. gada 28. februāra līdz 24. aprīlim – Aija Branta. No 2014. gada 6. maija līdz 2017. gada 8. maijam Satversmes tiesas priekšsēdētājs bija Aldis Laviņš. 2017. gada 8. maijā par Satversmes tiesas priekšsēdētāju ievēlēta Ineta Ziemele.

Par Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieci 2017. gada 16. maijā ievēlēta Sanita Osipova.

Aivars Endziņš

Satversmes tiesas priekšsēdētājs

Gunārs Kūtris

Satversmes tiesas priekšsēdētājs

Aija Branta

Satversmes tiesas priekšsēdētāja

Romāns Apsītis

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks

Juris Jelāgins

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks

Viktors Skudra

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks

Uldis Ķinis

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks

Anita Ušacka

Satversmes tiesas tiesnese

Ilma Čepāne

Satversmes tiesas tiesnese

Andrejs Lepse

Satversmes tiesas tiesnesis

Ilze Skultāne

Satversmes tiesas tiesnese

Vineta Muižniece

Satversmes tiesas tiesnese

Kristīne Krūma

Satversmes tiesas tiesnese

Kaspars Balodis

Satversmes tiesas tiesnesis