Rīgā norisinās Eiropas publisko tiesību asociācijas XIV kongress: Digitālās komunikācijas izaicinājumi valstij un tās demokrātiskajai iekārtai
No 13. līdz 15. jūnijam Rīgā norisinās Societas Iuris Publici Europaei (Eiropas publisko tiesību asociācijas, SIPE) XIV kongress par digitālās komunikācijas izaicinājumiem valstij un tās demokrātiskai iekārtai. Kongresu atklāja SIPE prezidents Žaks Zillers (Jacques Ziller), jaunievēlētais Latvijas valsts prezidents Egils Levits, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
SIPE XIV kongress Rīgā. Foto: Aleksandrs Kravčuks.
Atklājot kongresu, Žaks Zillers akcentēja, ka SIPE apvieno visu publisko tiesību atzaru – administratīvo, konstitucionālo un starptautisko publisko tiesību – profesionāļus un akadēmiķus, kuri sniedz savu zinātnisko redzējumu par aktuāliem publisko tiesību jautājumiem. SIPE darbojas trīs valodās vienlaicīgi, proti, angļu, franču un vācu valodā. Viņš skaidroja, ka šis kongress ir turpinājums iepriekšējiem diviem kongresiem, kuros jau tika aizsākta diskusija par digitalizācijas izaicinājumiem demokrātiskai valstij un tās demokrātiskajai iekārtai.
SIPE prezidents Žaks Zillers (Jacques Ziller). Foto: Aleksandrs Kravčuks.
Egils Levits savā uzrunā uzsvēra, ka mūsdienu digitālo tehnoloģiju attīstība rada izaicinājumus, kas liek meklēt citus principus, kā turpināt īstenot demokrātiju šādos apstākļos, vienlaikus apzinoties, ka demokrātiskā tiesiskā valstī saglabājas iedzīvotāju brīvā griba un atbildība.
Jaunievēlētais Valsts Prezidents Egils Levits. Foto: Aleksandrs Kravčuks.
Savukārt Ineta Ziemele vērsa kongresa dalībnieku uzmanību uz to, ka Latvijā vienas paaudzes laikā ar ierobežotiem resursiem ir izdevies izveidot demokrātisku tiesisku valsti. Kā Latvijas konstitucionālās iekārtas raksturojošu pazīmi viņa norādīja konstitucionālo orgānu plurālismu un horizontālo attiecību sistēmu. Ineta Ziemele uzsvēra, ka Satversmes tiesa savā judikatūrā konsekventi piemēro atvērtības principu Eiropas un starptautiskajām tiesībām, kas ļauj tai tiešā veidā piemērot šīs tiesību normas Latvijas tiesību sistēmā. Runājot par nākotni digitālo tehnoloģiju laikmetā, Ineta Ziemele atzina, ka demokrātiju nevar pieņemt kā pašu par sevi saprotamu. Tā ir jāveido nepārtraukti.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Foto: Aleksandrs Kravčuks.
Kongresa darbs noris piecās sesijās. Pirmajā sesijā jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits un Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele kopā ar Dimitris Haralambis (Dimitris Charalambis) (Atēnu Universitāte) diskutēja par izaicinājumiem pierastajām demokrātiskās pārstāvības formām un attiecībām, kas izriet no digitālā laikmeta sniegtajām iespējām, īpaši cilvēku savstarpējā komunikācijā, savukārt otrajā sesijā konferences dalībnieki runāja par leģitīmu sabiedriskā viedokļa ietekmēšanu un prettiesisku manipulāciju ar to. Trešajā sesijā tika aplūkoti jautājumi, kas saistās ar pašaizsargājošās demokrātijas aspektiem un ar to saistītajiem izaicinājumiem, savukārt ceturtā sesija veltīta diskusijām par mākslīgā intelekta izmantošanu un tā lomu valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā. Kongresa noslēdzošajā sesijā sestdien, 15. jūnijā, dalībnieki runās par Eiropas Savienības tiesību pārākuma principa īstenošanu dalībvalstu augstākajās tiesās.
Paralēli kongresam Rīgas Juridiskajā augstskolā norisinājās SIPE Jauno zinātnieku skola, kā arī SIPE biedri apmeklēja Satversmes tiesu.
SIPE kongresa norisi atbalsta Satversmes tiesa, Rīgas Juridiskā augstskola, kā arī Konrāda Adenauera fonds (Konrad Adenauer Stiftung).
Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles runa [ENG] ir pieejama šeit.
Par SIPE
SIPE ir asociācija, kuru 2013. gadā Frankfurtē pie Mainas dibināja pētnieki no Eiropas. Šīs asociācijas kā akadēmiska foruma mērķis ir diskutēt un pētīt jautājumus, kas skar publiskās tiesības Eiropā, kā arī to ietekmi uz visām tiesību nozarēm kopumā. SIPE statūtus un citu noderīgu informāciju var aplūkot interneta vietnē: http://www.sipe-online.eu
SIPE rīcības komiteja:
Žaks Zillers (Jacques Ziller), Pāvija, Prezidents;
Jerns Aksels Kemerers (Jörn Axel Kämmerer), Hamburga, Ģenerālsekretārs;
Jūlija Iliopulosa-Strangasa (Julia Iliopoulos-Strangas), Atēnas;
Egils Levits, Rīga;
Irēna Lipovica (Irena Lipowicz), Varšava;
Vasko Pereira da Silva (Vasco Pereira da Silva), Lisabona;
Mihaēls Potāčs (Michael Potacs), Vīne.