Paternitātes apstrīdēšanas termiņš atbilst Satversmei
Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2008-43-0106 “Par Civillikuma 156.panta otrās daļas vārdu “divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un 96.pantam un 1975. gada 15. oktobra Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā, 4.pantam”.
Satversmes 92. pants paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Satversmes 96. pants noteic tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Eiropas Konvencija par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā, 4. pants noteic: “Labprātīga paternitātes noteikšana nav pārsūdzama nedz apstrīdama, ja iekšējie likumi paredz šādas procedūras, izņemot gadījumus, kad persona, kas vēlas atzīt vai ir atzinusi bērnu, nav viņa bioloģiskais tēvs.”
Apstrīdētā Civillikuma 156. panta norma noteic, ka paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no brīža, kad attiecīgā persona uzzinājusi par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir bērna interešu aizsardzība, proti, bērna tiesiskā situācija nevar būt atkarīga no personām, kurām ir tiesības apstrīdēt paternitāti, un šo personu iespējām “mainīt savas domas” attiecībā uz paternitātes apstrīdēšanu. Tiesa nolēma, ka normā paredzētais divu gadu termiņš ir samērīgs, un apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. un 96. pantam un Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā, 4. pantam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” dienā.
Relīze PDF formātā: 2008-43-0106_PR_par_spriedumu
Saistītā lieta: 2008-43-0106