Noslēdzas Satversmes tiesas un Slovēnijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu divpusējā tikšanās

05.10.2018.

No 3. līdz 5. oktobrim Satversmes tiesu oficiālā vizītē apmeklēja Slovēnijas Konstitucionālās tiesas delegācija. Tiesneši diskutēja par konstitucionālo tiesu lomu globālo izaicinājumu priekšā un apsprieda aktuālo tiesu judikatūru.

Pirmās darba sesijas ietvaros Satversmes tiesas tiesnese Daiga Rezevska sniedza ieskatu jaunākajā Satversmes tiesas judikatūrā. Proti, iepazīstināja ar nolēmumiem par pārmaksātā PVN atmaksu (2017-12-01), par vēlēšanu tiesību ierobežojumiem (2017-25-01), par troksni mototrasēs un autotrasēs (2017-02-03), par smagos noziegumos sodītu personu tiesībām veikt pedagoga darbu (2017-07-01) un par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību kriminālprocesā (2017-23-01).

Slovēnijas Konstitucionālās tiesas tiesnese Špelca Mežnara (Špelca Mežnar) dalījās pieredzē, stāstot par divām Slovēnijas Konstitucionālajā tiesā izskatītajām lietām, kas saistītas ar tiesībām uz reliģiskās pārliecības brīvības paušanu islama reliģijas piekritēju vidū. Vienā lietā tiesa vērtēja Slovēnijas svētku dienu un oficiālo brīvdienu regulējumu saistībā ar reliģiskās pārliecības paušanu (U-I-67/14), savukārt otrajā lietā – aizliegumu nonāvēt dzīvniekus tādā veidā, kas paredzēta halal gaļas iegūšanai (U-I-140/14). Tiesnese Špelca Mežnara uzsvēra, ka abos gadījumos tiesas argumentācija citastarp tika balstīta Konstitūcijā ietvertajā principā par Slovēnijas tradīcijām.

Otrajā darba sesijā tiesneši sniedza skatījumu par konstitucionālo tiesu lomu globālo izaicinājumu priekšā. Slovēnijas Konstitucionālās tiesnesis Matejs Ačeto (Matej Accetto) savā priekšlasījumā pievērsās jautājumiem par Eiropas Savienības tiesību sistēmas vēsturisko attīstību un šķietamo konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas pretnostatījumu. Viņš uzsvēra, ka, tāpat kā jebkurai starptautiskai organizācijai, Eiropas Savienībai ir būtiski saņemt dalībvalstu atbalstu, ko tā cenšas panākt, nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu un cieņu pret dalībvalstu suverenitāti.

Savukārt Ineta Ziemele uzsvēra, ka tieši Eiropas tiesiskajā telpā spilgti parādās izaicinājumi klasiskajiem tiesību konceptiem, ar kuriem dzīvojam kopš modernās valsts izveidošanās XIX gs. Proti, izaicinājumi suverenitātei, jurisdikcijai un privātumam. Eiropas integrācijas kontekstā būtu nepieciešams vienoties par šo klasisko konceptu moderno tvērumu, jo vienoti dažādībā tomēr vēl arvien ir vadošais motīvs integrācijas procesam. Šajā procesā lielu lomu jāspēlē konstitucionālajām tiesām. Viņa teica, ka nacionālo tiesību, Eiropas tiesību un starptautisko tiesību kolīzijas katrā lietā būtu izvērtējamas individuāli. Ieskatam Ineta Ziemele kā piemērus minēja divas Satversmes tiesā izskatītās lietas – Robežlīguma lietu (2007-10-0102) un Lisabonas līguma lietu (2008-35-01) –, kurās Satversmes tiesa ir vērtējusi Latvijas valsts suverenitātes jautājumus iepretim Eiropas un starptautisko tiesību normām.

Darba sesijas noslēdzās ar plašāku diskusiju, kurā tiesneši apsprieda abu valstu konstitucionālās kontroles modeļus, runāja par Eiropas tiesu nolēmumiem, to piemērošanu, kā arī dalījās pārdomās par Eiropas Savienības nākotni kopumā.

Noslēgumā Slovēnijas priekšsēdētāja Jadranka Sovdata (Jadranka Sovdat) uzsvēra, ka abu tiesu pamatmērķis ir vienots – tiesiskuma stiprināšana un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšana –, tāpēc šāds divpusējais sadarbības formāts ir vērtīgs un izzinošs abām pusēm. Arī Ineta Ziemele savos noslēguma vārdos akcentēja tieši konstitucionālo tiesu lomu, izceļot to atbildību gan konkrētas sabiedrības priekšā, gan globalizācijas kontekstā kopumā.

Vizītes izskaņā tiesnešiem notika tikšanās arī ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem Rīgas pilī. Tikšanās ietvaros viesiem tika izrādītas greznās pils telpas un sniegts ieskats pils vēsturē.