Lažas teritorijas plānojumā iekļautais aizliegums paplašināt lopkopības fermas neatbilst Satversmei
Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2008-05-03 „Par Lažas pagasta padomes saistošo noteikumu Nr. 6 „Liepājas rajona Lažas pagasta teritorijas plānojums 2007.–2019. gadam” Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.2.8. punkta piektās daļas „d” apakšpunkta un 3.10.6. punkta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.
Satversmes 105. pants citastarp noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Lieta tika ierosināta pēc SIA „Nygaard International” pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja vēlas Lažas pagastā paplašināt ar cūku audzēšanu saistītu komercdarbību, taču to liedzot Lažas pagasta teritorijas plānojuma normas (apstrīdētās normas), kas noteic, ka netiek atļauta esošo lopkopības fermu paplašināšana un/vai jaunu lopkopības fermu būvniecība, kā arī nosaka maksimāli pieļaujamo mājdzīvnieku skaitu uz konkrētā apbūves gabala platību: uz 20 cnt cūku kopējās dzīvmasas – 1 ha.
Satversmes tiesa secināja, ka, lai gan pašvaldībai bija tiesības paredzēt šādus ierobežojumus un apstrīdētajās normās paredzētajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti, citu cilvēku tiesību aizsardzība, pašvaldība nav izraudzījusies saudzējošāko līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai. Lažas pagasta padome nav vērtējusi, vai pastāv tāds līdzeklis, kas pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu ierobežotu mazāk nekā apstrīdētās normas.
No Lažas pagasta padomes atbildēm var secināt, ka tā ir pārliecināta par vides stāvokļa pasliktināšanos gadījumā, ja apstrīdētajā normā būtu noteikta citāda cūku kopējā dzīvmasa uz vienu hektāru, kā arī, ja netiktu aizliegta fermu paplašināšanās. Satversmes tiesa norādīja, ka lai noteiktu potenciālo piesārņojumu, kas varētu rasties no lielākas cūku dzīvmasas uz konkrētu apbūves gabala platību un fermu paplašināšanās, ir nepieciešamas specifiskas zināšanas un aprēķini. Tikai pēc zinātniski pamatotas izpētes Lažas pagasta padome varētu apgalvot, ka nepastāv tāds līdzeklis, kas mazāk ierobežotu pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības. Taču pašvaldība savu viedokli nav argumentējusi ar konkrētiem zinātniski pamatotiem aprēķiniem vai pētījumiem. Kamēr šāda izpēte nav veikta, nevar atzīt, ka apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums ir pieteikuma iesniedzējas tiesības vismazāk ierobežojošais līdzeklis, kas piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Līdz ar to tiesa atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 105. pantam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” dienā. Sprieduma teksts ir pieejams arī Satversmes tiesas mājas lapā.
Relīze PDF formātā: 2008-05-03_PR_par_spriedumu
Saistītā lieta: 2008-05-03