Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele Delfi TV ar Jāni Domburu: Satversme nav utopija; Satversme ir pilnīgs pamatlikums
Trešdien, 22. novembrī, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele sniedza interviju Delfi TV žurnālistam Jānim Domburam.
Intervijas sākumā Inetai Ziemelei tika uzdots vispārīgs jautājums no tiesiskuma viedokļa par tiesvedības termiņiem Zolitūdes traģēdijas lietā. Atbildot uz šo jautājumu, Ineta Ziemele norādīja, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai to, vai lietas izskatīšanas termiņi neatbilst tiesībām uz taisnīgu tiesu vērtē pēc četru kritēriju testa, proti, lietas sarežģītība, skartās pušu un sabiedrības intereses, tiesas darbības un pušu uzvedība. Viņa teica, ka šobrīd, kad pagājuši nepilni divi gadi tiesvedībā, ir pāragri runāt par lietas izskatīšanu savlaicīgos termiņos iespējamiem pārkāpumiem.
Ineta Ziemele atbildēja uz vairākiem jautājumiem par šajā gadā Satversmes tiesā izskatītajām lietām. Intervijas laikā tika uzsvērtas abas solidaritātes nodokļa lietas, tiesnešu atlīdzības lieta un valsts noslēpuma lieta, kuru nozīmība tika vērtēta no sabiedrības interešu viedokļa. Intervijas gaitā tika pievērsta uzmanība arī šobrīd Satversmes tiesas tiesvedībā esošajām lietām, iesniegto pieteikumu un lietu statistikai pēdējo gadu laikā. Turpinot šo tematu, Ineta Ziemele informēja, ka Satversmes tiesā notiek darbs pie palīgmateriālu izstrādes, lai atvieglotu un veicinātu sabiedrības pieejamību Satversmes tiesai, kā arī tiek turpinātas starpinstitucionālas sarunas, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību konstitucionālas sūdzības iesniegšanai.
Intervijas laikā Ineta Ziemele pauda viedokli, ka joprojām sabiedrībā ir saskatāmi vairāki problēmjautājumi, kuriem būtu jānonāk Satversmes tiesā, bet diemžēl līdz tiesai tie nenonāk. Šajā kontekstā tika vērsta ne tikai sabiedrības, bet arī citu subjektu uzmanība, kuriem Satversmes tiesas likums piešķir tiesības vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā.
Ineta Ziemele atbildēja uz vairākiem jautājumiem, kas bija saistīti ar viņas pašas senāk izteikto ideju par Valsts padomes iespējamo izveides nepieciešamību un tās iespējamo pienesumu likumdošanas kvalitātes uzlabošanā.
Sarunas turpinājumā, kā piemēru minot savu personīgo pieredzi, Ineta Ziemele izteicās arī par reemigrācijas problēmām Latvijā. Viņa norādīja uz trūkumiem, kā praktiskā līmenī tiek sekmēta reemigrācija, vēršot uzmanību uz sarežģītiem aspektiem izglītības jomā.
Ineta Ziemele intervijas laikā atgādināja par Baltijas valstu tieslietu ministru sadarbības ideju, lai spētu atbilstošā kvalitātē prasīt zaudējumu atlīdzinājumu, kas radies pretlikumīgās okupācijas seku rezultātā. Viņa uzsvēra, lai sabiedrība spētu attīstīties, tautai ir jāturpina stiprināt sava pašcieņa, uzsverot, ka tas būtu īpaši vajadzīga nākamajā Latvijas simtgadē.
Kā viens no sarunas tematiem bija arī par Latvijas tiesiskās vides un tiesnešu profesijas attīstību pēdējo desmit gadu laikā, uz ko Ineta Ziemele norādīja, ka kopumā situācija abās šajās jomās ir ievērojami uzlabojusies. Sarunas gaitā Ineta Ziemele vērsa uzmanību arī uz Satversmes nozīmību tās plašākajā nozīmē, norādot, ka Satversme nav utopija, Satversme ir pilnīgs valsts pamatlikums.
Atbildot uz jautājumiem par Latvijas iespējām Eiropas Savienības līmenī virzīt idejas, viņa norādīja, ka arī Latvijai kā nelielai Eiropas Savienības valstij ir lielas iespējas ideju virzībā, ja vien tās ir pārdomātas un svarīgas Eiropas līmenī, un tiek izvirzītas ar vienotu skatījumu, nodrošinot nepieciešamo kapacitāti. Intervijas noslēgumā Ineta Ziemele pievērsās tiesiskuma un taisnīguma savstarpējas mijiedarbības izvērtējumam, nonākot pie secinājuma, ka ne visi tiesiski risinājumi visiem šķitīs taisnīgi.