Kolēģijas 2020. gada 23. aprīļa lēmums (pieteikums Nr. 66/2020)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2020. gada 23. aprīlī
Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Gunārs Kusiņš un Daiga Rezevska,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 66/2020),
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 739 “Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Noteikumi Nr. 739) pielikuma 7.–13. punktu (turpmāk – apstrīdētās normas) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91.pantam.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 739 pielikuma:
7.punktam – ieslodzītā īpašumā vai lietojumā esošā mazgabarīta CRT (elektronstaru lampa) televizora (ekrāna izmērs līdz 50 cm pa diagonāli) lietošanas izmaksas mēnesī ir 5,10 euro;
8. punktam – ieslodzītā īpašumā vai lietojumā esošā mazgabarīta LCD (šķidro kristālu displejs), LED (gaismas diode Þ pusvadītāju ierīce) vai plazmas televizora (ekrāna izmērs līdz 50 cm pa diagonāli) lietošanas izmaksas mēnesī ir 3,04 euro;
9. punktam – ieslodzītā īpašumā vai lietojumā esošā mazgabarīta ledusskapja lietošanas izmaksas mēnesī ir 3,04 euro;
10. punktam – ieslodzītā īpašumā vai lietojumā esošās tējkannas lietošanas izmaksas mēnesī ir 4,23 euro;
11. punktam – ieslodzītā īpašumā vai lietojumā esošās spēļu konsoles lietošanas izmaksas mēnesī ir 3,22 euro;
12. punktam – ieslodzītā īpašumā vai lietojumā esošā radiouztvērēja lietošanas izmaksas mēnesī ir 2,16 euro;
13. punktam – ieslodzītā īpašumā vai lietojumā esošās matu ieveidošanas ierīces lietošanas izmaksas mēnesī ir 1,79 euro.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par Ministru kabineta noteikumu normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktās prasības.
6. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmajai daļai konstitucionālo sūdzību var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Turklāt šā likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa pamatot, ka ir aizskartas Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, pieteikuma iesniedzējam jānorāda objektīvi pārbaudāmi fakti, kas raksturo viņa pamattiesību aizskārumu un ļauj konstatēt tā rašanās brīdi (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 16.3. punktu). Atbilstoši Satversmes tiesas likumam personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir ietvertas konkrētās pamattiesības; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē ietvertās pamattiesības (sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā 2016-02-01 5. punktu).
No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs atrodas ieslodzījuma vietā. Viņa ieskatā apstrīdētās normas noteic nesamērīgi augstu maksu par pakalpojumiem ieslodzījuma vietās, tostarp radiouztvērēja izmantošanu, kas neatbilst šo pakalpojumu sniegšanas patiesajām izmaksām. Personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, par šiem pakalpojumiem esot jāmaksā vairāk nekā brīvībā esošām personām. Tādējādi tiekot pārkāpts vienlīdzības princips.
Pieteikuma iesniedzējs ir citējis normas, kas noteic maksu par dažādu elektroierīču lietošanu, norādījis uz tiesībsarga viedokli par Noteikumiem Nr. 739, kā arī sniedzis aprēķinus par, viņaprāt, patiesajām radiouztvērēja patērētās elektrības izmaksām. Tomēr no pieteikuma nav objektīvi saprotams, kurš no Noteikumu Nr. 739 pielikuma punktiem Pieteikuma iesniedzējam ir piemērots vai arī radījis viņam citas nelabvēlīgas tiesiskās sekas. Proti, pieteikumā nav norādīti objektīvi pārbaudāmi fakti, kas raksturotu Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu un ļautu konstatēt tā rašanās brīdi.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta, 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 66/2020).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja I. Ziemele
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2020_66