Kolēģijas 2020. gada 14. aprīļa lēmums (pieteikums Nr. 61/2020)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2020.gada 14.aprīlī
Satversmes tiesas 4. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Jānis Neimanis un Artūrs Kučs,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 61/2020),
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Ministru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumu Nr. 116 „Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” 27.3. apakšpunktu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pantam, Būvniecības likuma 2. un 3. pantam, kā arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 2. punktam.
2. Apstrīdētā norma noteic valsts nodevas apmēru par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā atkarībā no komersanta neto apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 5. punkts noteic: izskatot pieteikumu, Satversmes tiesas kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Pieteikuma iesniedzēja jau iepriekš ir vērsusies Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam, kā arī Būvniecības likuma 2. un 3. pantam (pieteikums Nr. 139/2018). Izskatot minēto pieteikumu, Satversmes tiesas 4. kolēģija 2018. gada 2. oktobrī nolēma atteikties ierosināt lietu, jo pieteikums neatbilda Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajā daļā noteiktajām prasībām (turpmāk – kolēģijas 2018. gada 2. oktobra lēmums).
Līdz ar to jāizvērtē, vai izskatāmajā pieteikumā ietvertais faktisko apstākļu izklāsts vai juridiskais pamatojums pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
5. Kolēģijas 2018. gada 2. oktobra lēmumā konstatēts, ka Pieteikuma iesniedzēja nav izmantojusi visas iespējas aizsatāvēt savas pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Proti, Būvniecības valsts kontroles biroja direktora (datums) lēmumu (numurs) Pieteikuma iesniedzēja bija pārsūdzējusi administratīvajā tiesā. Tomēr tiesa attiecīgo lietu vēl nebija izspriedusi ( kolēģijas 2018. gada 2. oktobra lēmuma 6. punktu).
No izskatāmā pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Administratīvā rajona tiesa ar (datums) spriedumu apmierinājusi Pieteikuma iesniedzējas pieteikumu par labvēlīga admimistratīvā akta izdošanu un uzdevusi Būvniecības valsts kontroles birojam iekļaut reģistrā informāciju par tās darbību (gads). Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa ar (datums) spriedumu ir pieteikumu noraidījusi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 325. pantu apelācijas instances tiesas spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tomēr no pieteikuma un Tiesu informācijas sistēmā pieejamās informācijas izriet, ka Administratīvās apgabaltiesas (datums) spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzēts. Tādējādi kolēģija secina, ka, lai gan Pieteikuma iesniedzējai bija iespēja pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, tā šo iespēju nav izmantojusi. Pieteikumā nav arī pamatots, kādēļ sprieduma pārsūdzēšana kasācijas kārtībā nebūtu uzskatāma par efektīvu personas tiesību aizsardzības līdzekli.
Izskatāmais pieteikums ir papildināts faktisko apstākļu izklāstu. Tomēr pēc būtības tas nav mainījies, jo Pieteikuma iesniedzēja nav izmantojusi visas iespējas aizsargāt savas pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Savukārt pieteikuma papildināšana ar formālu norādi par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 2. punktam nav uzskatāma par pieteikuma juridiskā pamatojuma izmaiņām pēc būtības.
Līdz ar to izskatāmajā pieteikumā faktisko apstākļu izklāsts un juridiskais pamatojums pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru jau lēmusi kolēģija.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 5. punktu, Satversmes tiesas 4. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 61/2020).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs A. Laviņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2020_61