Kolēģijas 2019. gada 9. aprīļa lēmums (pieteikums Nr. 38/2019)
Lēmums
par atteikšanos ierosināt lietu
Rīgā 2019. gada 9. aprīlī
Satversmes tiesas 4. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Daiga Rezevska un Jānis Neimanis,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 38/2019),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Salaspils novada domes 2018. gada 30. augusta noteikumus Nr. 24/2018 “Salaspils novada Jaunsauriešu ciema teritorijas daļas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” (turpmāk – apstrīdētais akts) par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pantam, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta otrajai daļai, kā arī Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 33. punktam un spēkā neesošiem no pieņemšanas brīža.
2. Ar apstrīdēto aktu citstarp paredzēta Salaspils novada Jaunsauriešu ciema teritorijas daļas funkcionālā zonējuma maiņa, izveidojot rūpnieciskās apbūves zonas teritorijās, kurām iepriekš bija noteikts cits to izmantošanas veids.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. Pieteikumā ir apstrīdēta pašvaldības saistošo noteikumu normu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām. Tādējādi pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktam persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka viņai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts kopsakarā ar 19.2panta sestās daļas 1. punktu prasa pieteikumā juridiski pamatot, ka ir aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības.
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības, proti, apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).
No pieteikuma izriet uzskats, ka ar apstrīdētā akta pieņemšanu ticis pārkāpts Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošais no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības princips. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā akta grafiskās daļas karte “Teritorijas funkcionālais zonējums” esot pretrunā Salaspils novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.‑2030. gadam telpiskās attīstības perspektīvā ietvertajam galveno funkcionālo telpu grafiski shematiskajam attēlojumam. Tad, ja Pieteikuma iesniedzējas biedri būtu spējuši paredzēt vai zinājuši, ka ar apstrīdēto aktu tiešā dzīvojamās apbūves tuvumā tiks pieļauta funkcionālās zonas “rūpnieciskās apbūves teritorija” izveide, viņi nebūtu iegādājušies nekustamo īpašumu Jaunsauriešu ciema teritorijā. Šāds viedoklis pamatots ar pieņēmumu, ka tiešā ražošanas objektu tuvumā esošiem īpašumiem ir mazāka tirgus vērtība, tie ir grūtāk pārdodami un šajā teritorijā ir augstāks vides piesārņojuma risks.
Tomēr pieteikumā nav ietverts juridiskais pamatojums tam, vai no Satversmes 1. panta Pieteikuma iesniedzējai izriet kādas pamattiesības. Proti, pieteikumā nav sniegti juridiski argumenti tam, ka apstrīdētais akts attiektos uz tādām personas subjektīvajām tiesībām, kas ietilptu pieteikumā minētajā Satversmes normā ietvertu pamattiesību tvērumā. Pieteikuma iesniedzēja vienīgi norāda argumentus par Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24. panta otrās daļas un Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 33. punkta iespējamiem pārkāpumiem.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā, 19.2 panta pirmajā daļā un sestās daļas 1. punktā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 4. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 38/2019).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs A. Laviņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2019_38