Kolēģijas 2019. gada 7. maija lēmums (pieteikums Nr. 47/2019)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2019. gada 7.maijā
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneši Jānis Neimanis un Artūrs Kučs,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 47/2019),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu:
1.1. atzīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 5.1 panta pirmās daļas vārdus “piemērojot koeficientu 3,2” par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pantam;
1.2. apturēt apstrīdētās normas darbību ar lietas ierosināšanas brīdi;
1.3. pārbaudīt informāciju par Pieteikuma iesniedzēja veiktajiem nodokļu un valsts nodevu maksājumiem.
2. Atlīdzības likuma 5.1panta pirmā daļa noteic: “Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram (4. panta otrā daļa) piemērojot koeficientu 3,2.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu kolēģija var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Satversmes tiesas kompetence ir noteikta Satversmes 85. pantā, kā arī Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantā.
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktam Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums par likuma normas atbilstību Satversmei ir piekritīgs Satversmes tiesai.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. pantu Satversmes tiesai nav piekritīgs šā lēmuma 1.3. punktā ietvertais prasījums pārbaudīt informāciju par Pieteikuma iesniedzēja veiktajiem nodokļu un valsts nodevu maksājumiem.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona ir tiesīga iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai tai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktās prasības.
6. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmajai daļai pieteikumu Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts kopsakarā ar 18. panta pirmās daļas 4. punktu, iesniedzot konstitucionālo sūdzību, prasa pamatot, ka apstrīdētā norma attiecas uz tādām pieteikuma iesniedzēja tiesībām, kas ietilpst kādu Satversmē noteiktu pamattiesību tvērumā un pastāv tieši viņa pamattiesību aizskārums (sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Saeimas deputātu atalgojums tiek izmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem, kurus citstarp veidojot viņa veiktie nodokļu un valsts nodevu maksājumi. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā noteikts nepamatots Saeimas deputātu atalgojuma apmērs un, izlietojot tā izmaksāšanai viņa valsts budžetā iemaksātos līdzekļus, tiek aizskartas Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka budžets ir valsts saimniecības plāns, kurā, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumiem, paredzēti valsts ienākumi un izdevumi saimnieciskajam gadam. Tajā tiek noteikti un pamatoti valsts pienākumu izpildei nepieciešamie līdzekļi tādā kārtā, ka laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus sedz atbilstoši ieņēmumi (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr.2011‑11‑01 10. punktu).
Pieteikumā nav pamatots, kādēļ finanšu līdzekļi, kas pamatoti iemaksāti valsts budžetā kā valsts noteiktie maksājumi, būtu joprojām uzskatāmi par tās personas īpašumu, kas tos iemaksājusi. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis, ka konkrētajā gadījumā būtu aizskartas viņam Satversmē noteiktas pamattiesības.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta, 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
7. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu apturēt apstrīdētās normas darbību ar lietas ierosināšanas brīdi.
Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piektajā daļā ir paredzēts tikai viens pagaidu tiesību aizsardzības līdzeklis gadījumā, ja iesniegta konstitucionālā sūdzība – tiesas nolēmuma izpildes apturēšana. Likumdevējs Satversmes tiesas likumā nav paredzējis citus pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļus.
Pieteikuma iesniedzēja lūgums apturēt apstrīdētās normas darbību nav saistīts ar tiesas nolēmuma izpildes apturēšanu, un tas nav arī Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā neregulēts procesuāls jautājumus, kuru Satversmes tiesa būtu tiesīga izlemt (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 4. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. 2015‑03‑01 5.–7. punktu).
Līdz ar to šis pieteikuma iesniedzēja lūgums ir atstājams bez izskatīšanas.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 1. un 3. punktu, kā arī 26. panta pirmo daļu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
1.Atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 47/2019).
2. Atstāt bez izskatīšanas šā lēmuma 1.2. punktā norādīto lūgumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs G. Kusiņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2019_47