Kolēģijas 2019. gada 28. janvāra lēmums (pieteikums Nr. 4/2019)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2019.gada 28.janvārī
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 4/2019),Satversmes tiesas 4. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Daiga Rezevska un Jānis Neimanis,
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 11. punktu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pantam.
2. Apstrīdētā norma noteic: „Tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja tiesai atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz šīs daļas 1., 2., 3., 8., 9., 10., 12. vai 13. punktu, vai kura izskatīšana atteikta, pamatojoties uz šā likuma 191.1pantu, vai par kuru izbeigta tiesvedība, pamatojoties uz šā likuma 282. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8., 9. vai 10. punktu.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4.Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5.Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktās prasības.
6.Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmajai daļai konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt šā likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa pamatot, ka ir aizskartas tieši pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta septīto daļu konstitucionālajai sūdzībai pievieno paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai.
No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Iekšlietu ministrijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis secinājis, ka pastāv Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktais pamats atteikumam pieņemt pieteikumu, jo tas tiesā iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc dienas, kad Pieteikuma iesniedzējam kļuvis zināms par iestādes faktisko rīcību. Tādēļ, pamatojoties uz šo normu, ar 2018. gada 1. augusta lēmumu atteikts pieņemt pieteikumu. Pieteikuma iesniedzējs šo lēmumu pārsūdzējis Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa nolēmusi Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atstāt negrozītu, bet Pieteikuma iesniedzēja sūdzību noraidīt. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantam, jo liedz atkārtoti iesniegt pieteikumu tiesā arī gadījumā, kad tiesnesis atteicies pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 9. punktu.
Satversmes tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka personas pamattiesību aizskārums ir saprotams tādējādi, ka tieši apstrīdētā norma rada pieteikuma iesniedzējam nelabvēlīgas sekas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 7. punktu). Proti, jāpastāv tiešai saiknei starp personas pamattiesību aizskārumu un pieteikumā apstrīdēto normu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-74-01 12. punktu).
Apstrīdētā norma paredz, ka tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja tiesai atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis jau atteicis, citstarp pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 9. punktu. Savukārt no pieteikuma secināms, ka tiesnesis atteicies pieņemt pieteikumu nevis, pamatojoties uz apstrīdēto normu, bet gan uz Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 9. punktu. No pieteikuma nav gūstams apstiprinājums tam, ka apstrīdētā norma būtu Pieteikuma iesniedzējam piemērota. Pieteikumam nav pievienoti arī dokumenti lietas faktisko apstākļu noskaidrošanai. Pārbaudot Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamo informāciju, Satversmes tiesas kolēģija nekonstatē, ka Pieteikuma iesniedzējs būtu atkārtoti vērsies tiesā ar pieteikumu, bet tiesa, piemērojot apstrīdēto normu, būtu atteikusies to pieņemt. Tādējādi pieteikumā nav pamatots, ka tieši apstrīdētā norma rada Pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmajā daļā un sestās daļas 1. punktā noteiktajām prasībām.
Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 4. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 4/2019).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs A.Laviņš
Lēmums PDF formātā:Lemums_par_pieteikumu_Nr.2019_4