Kolēģijas 2019. gada 19. decembra lēmums (pieteikums Nr. 166/2019)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2019. gada 19. decembrī
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneši Aldis Laviņš un Jānis Neimanis,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 166/2019),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Valsts robežsardzes priekšnieka 2016. gada 30. decembra pavēles Nr. 1803 pielikuma „Metodiskie norādījumi par transportlīdzekļu robežpārbaudi” (turpmāk – Metodiskie norādījumi) 9.1.1.1. apakšpunktu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. pantam.
2. Apstrīdētā norma noteic, ka Valsts robežsardzes amatpersonai, konstatējot, ka transportlīdzekļa vadītājs, kas vēlas izbraukt no Latvijas Republikas, neievēro noteiktas ceļu satiksmi regulējošo normatīvo aktu prasības, ir jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu kolēģija var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 1. pantu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesas kompetence izsmeļoši noteikta Satversmes tiesas likuma 16. pantā (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008‑25‑03 8.1. punktu).
No pieteikumam pievienotā Metodisko norādījumu teksta izriet, ka šie norādījumi ir iekšējais normatīvais akts.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktā ietvertais termins „normatīvie akti” aptver kā vispārsaistošos (ārējos), tā iekšējos normatīvos aktus (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001‑06‑03 secinājumu daļas 1.2. punktu).
Vienlaikus Satversmes tiesa arī secinājusi, ka pēc Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās iekšējo normatīvo aktu tiesiskuma izvērtēšana varētu būt Satversmes tiesas kompetencē vienīgi izņēmuma gadījumā, ja pieteikumā ir pamatots, ka ar iekšējo normatīvo aktu tiek aizskartas personas pamattiesības un šo aizskārumu administratīvajā procesā novērst nav iespējams (sk. Satversmes tiesas 3. kolēģijas 2017. gada 7. marta lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu pēc pieteikuma Nr. 32/2017 4. punktu). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 104. panta trešo daļu administratīvā tiesa ir tā, kas veic kontroli pār iekšējo normatīvo aktu atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem un pretrunu gadījumā nepiemēro iekšējo normatīvo aktu.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka ar Iekšlietu ministrijas lēmumu Pieteikuma iesniedzējam piemērots disciplinārsods par Metodisko norādījumu, tostarp apstrīdētās normas, neievērošanu. Pieteikuma iesniedzējs šo lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Tiesvedība administratīvajā lietā noslēdzās ar Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģijas (datums) rīcības sēdes lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. No minētā lēmuma, kā arī Tiesu informācijas sistēmā pieejamajiem Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem izriet, ka administratīvajā lietā citstarp tika izvērtēta Metodisko norādījumu juridiskā daba un atbilstība ārējiem normatīvajiem aktiem.
Ņemot vērā minēto, kolēģija konkrētajā situācijā nekonstatē tādus apstākļus, kuru dēļ pieteikumā ietvertais prasījums par iekšējā normatīvā akta normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai būtu piekritīgs Satversmes tiesai. Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 16. pantam.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 1. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 166/2019).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs G. Kusiņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2019_166