Kolēģijas 2018. gada 15. marta lēmums (pieteikums Nr. 31/2018)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2018. gada 15. martā
Satversmes tiesas 4. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Daiga Rezevska un Jānis Neimanis,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto SIA [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 31/2018),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma (turpmāk – Likums) 15. panta otrās daļas 1. un 25. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pantam un 92. pantam.
Satversmes tiesas kolēģija konstatē, ka Likuma 15. panta otrajai daļai nav 25. punkta. Pieteikuma 3.1.1. un 3.2. apakšpunktā norādīts uz Likuma 25. pantu kā apstrīdēto normu. Kolēģija atzīst, ka, saprātīgi interpretējot pieteikumu, Pieteikuma iesniedzēja ir pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu prasījuma formulējumā un apstrīd Likuma 25. pantu.
2. Likuma 15. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu atbilstoši civiltiesiskā līguma noteikumiem, ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs ir fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība.
Likuma 25. panta pirmā daļa noteic, ka piešķirto finansējumu atgūst vai strīdu par finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā, ja Likuma 24. pantā noteiktās finansējuma atgūšanas kārtības piemērošana nav lietderīga, kā arī gadījumos, kad piešķirtā finansējuma atgūšanai nav piemērojami Likuma 19. panta ceturtās daļas un 24. panta noteikumi.
Savukārt Likuma 25. panta otrā daļa noteic, ka strīdu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā, izņemot iespēju strīdu risināt tiesas ceļā, ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Tātad pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu personai ir tiesības iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu atbilstību Satversmei. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktam un 19.2panta pirmajai daļai persona konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā var iesniegt vienīgi tai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Turklāt šā likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa pamatot uzskatu, ka ir aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības. Minētā tiesību norma ir skatāma kopsakarā ar Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktu, atbilstoši kuram pieteikumā jānorāda juridiskais pamatojums.
6.1. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka jēdziens „aizskar” ietverts likumā ar mērķi norobežot konstitucionālo sūdzību no sūdzības vispārības labā. Tas prasa, lai pastāvētu pamatota iespējamība, ka apstrīdētā norma aizskar tieši pieteikuma iesniedzēju, radot tam nelabvēlīgas sekas (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.4. punktu). Tādējādi par konstitucionālās sūdzības priekšmetu var būt vienīgi konkrēts un tiešs personas pamattiesību aizskārums (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 11. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-01 3. punktu). Satversmes tiesas kolēģijai ir jāpārbauda, vai pieteikumā ir norādīti juridiski argumenti tam, ka apstrīdētās normas skar tādas tiesības, kas ietilpst Satversmē noteikto pamattiesību tvērumā, un vai apstrīdētās normas aizskar Pieteikuma iesniedzējai Satversmē noteiktās pamattiesības.
6.2. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja esot noslēgusi līgumu ar komercsabiedrību par individuāla pētījuma veikšanu. Šā pētījuma veikšanai komercsabiedrība esot izmaksājusi Pieteikuma iesniedzējai finansējumu, ko komercsabiedrība esot saņēmusi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda apstiprināta projekta ietvaros. Komercsabiedrība esot lūgusi Pieteikuma iesniedzēju atmaksāt šos finanšu līdzekļus, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir pieņēmusi lēmumu samazināt komercsabiedrībai šā individuālā pētījuma attiecināmās izmaksas. Pieteikuma iesniedzēja apstrīdēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lēmumu Ekonomikas ministrijā, lūdzot, lai aģentūrai tiktu noteikts pienākums Pieteikuma iesniedzējas izdevumus projekta ietvaros tomēr atzīt par attiecināmiem. Ministrija norādīja, ka strīds risināms civiltiesiskā kārtībā. Pieteikuma iesniedzēja iesniedza pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tiesvedība noslēgusies ar Augstākās tiesas (datums) lēmumu, kurā atzīts, ka Pieteikuma iesniedzējas pieteikums par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lēmumu nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Lēmumā norādīts, ka strīdi par finansējuma atgūšanu saskaņā ar Likuma 25. panta pirmo daļu risināmi civiltiesiskā kārtībā.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka strīds būtu risināms administratīvajā tiesā un apstrīdētās normas aizskar labas pārvaldības principu, kas izrietot no Satversmes 1. panta, un 92. pantā noteiktās pamattiesības uz taisnīgu tiesu.
6.3. Pieteikumā nav pamatots, kā Likuma 15. panta otrās daļas 1. punkts, kas noteic, ka projekta īstenošana notiek atbilstoši civiltiesiska līguma noteikumiem, ietilptu labas pārvaldības principa vai tiesību uz taisnīgu tiesu saturā. Tāpat arī pieteikumā nav pamatots, kā šī norma, kas noteic līguma raksturu, būtu radījusi Pieteikuma iesniedzējai kādas nelabvēlīgas tiesiskas sekas. Pieteikumā vienīgi norādīts, ka līguma strīda risināšana vispārējās jurisdikcijas tiesā aizskar Pieteikuma iesniedzējas tiesības. Tomēr pieteikumā nav norādītas ziņas, ka komercsabiedrība būtu vērsusies civiltiesiskā kārtībā pret Pieteikuma iesniedzēju par izmaksāto finanšu līdzekļu atgūšanu un ka Pieteikuma iesniedzēja vispār būtu iesaistīta tiesvedības procesā par projekta ietvaros izmaksāto finanšu līdzekļu atgūšanu. Arī no Tiesu informācijas sistēmas nav gūstams apstiprinājums, ka komercsabiedrība būtu vērsusies ar prasību pret Pieteikuma iesniedzēju. Tādējādi nav konstatējams, ka Likuma 25. panta pirmā daļa Pieteikuma iesniedzējai būtu piemērota un skartu Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz taisnīgu tiesu.
Savukārt apstrīdētā Likuma 25. panta otrā daļa piemērojama, ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde. No pieteikumā norādītajiem apstākļiem secināms, ka Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs nav tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde.
Tādējādi pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā, 19.2 panta pirmajā daļā un sestās daļas 1. punktā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 4. kolēģija
nolēma:
Atteikties ierosināt lietu pēc SIA [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 31/2018).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs A. Laviņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2018_31