Kolēģijas 2018. gada 10. janvāra lēmums (pieteikums Nr. 205/2017)

10.01.2018.

Lēmums
par atteikšanos ierosināt lietu

 Rīgā 2018. gada 10. janvārī

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš,

kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 205/2017), kuru iesniedza [..] (turpmāk kopā – Pieteikuma iesniedzēji),

konstatēja:

1. Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt 2017. gada 1. jūnija likuma „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (turpmāk – grozījumi Privatizācijas likumā) 1. pantu un 2017. gada 22. jūnija likumu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (turpmāk – grozījums Zemes reformas likumā) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. un 105. pantam, kā arī attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.

2. Grozījumu Privatizācijas likumā 1. pants paredz izteikt likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: 1) no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 2) no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 3) no 2020. gada 1. janvāra – līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.”

Savukārt grozījums Zemes reformas likumā paredz izteikt likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2020. gada 1. janvāra – līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.”

3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.

Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

4. Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.

5.Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt vienīgi Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji ir tiesīgi iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktās prasības.

6. Pieteikuma iesniedzēji apstrīd divu likumu normu atbilstību Satversmei.

Satversmes tiesas likuma 18. panta otrā daļa noteic, ka vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā pieļaujama vienīgi šajā likumā norādītajos gadījumos. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, ņemot vērā Satversmes tiesas procesa ekonomijas principu, atsevišķos gadījumos viena pieteikuma ietvaros var apstrīdēt arī vairāku normatīvo aktu normas, kas regulē savstarpēji cieši saistītus tiesību jautājumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2008. gada 29. jūlija lēmuma par lietas ierosināšanu pēc pieteikuma Nr. 75/2008 4. punktu).

No pieteikuma ir gūstams apstiprinājums tam, ka grozījumu Privatizācijas likumā 1. pants un grozījums Zemes reformas likumā (turpmāk kopā – apstrīdētie akti) regulē savstarpēji cieši saistītus tiesību jautājumus un to konstitucionalitātes izvērtēšana vienas lietas ietvaros varētu veicināt lietas vispusīgu un ātru izskatīšanu.

Līdz ar to pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta otrās daļas prasībām.

7. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka viņai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa pamatot, ka ir aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēju īpašumā ir domājamās daļas no zemes gabala, uz kura atrodas citām personām piederošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Starp Pieteikuma iesniedzējiem un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Savukārt saskaņā ar apstrīdētajiem aktiem, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, tikšot samazināta piespiedu nomas maksa gadījumā, ja puses par to nevar vienoties. Tātad pieteikumā ir norādīts uz nākotnē sagaidāmu Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu, kas tieši izrietētu no apstrīdētajiem aktiem no 2018. gada 1. janvāra.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēji bija noslēguši vienošanos ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem par zemes piespiedu nomas maksu par laiku līdz 2018. gada 1. janvārim. Tomēr nedz no pieteikuma, nedz no tam pievienotajiem dokumentiem neizriet, ka tieši apstrīdētie akti pēc 2018. gada 1. janvāra liegtu noslēgt ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem jaunu vienošanos par zemes piespiedu nomas maksu. Tādējādi pieteikumā nav pamatots, ka tieši apstrīdētie akti radītu Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu.

Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un 19.2 panta sestās daļas 1. punkta prasībām.

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija

 nolēma:

 atteikties ierosināt lietu pēc pieteikuma (pieteikums Nr. 205/2017), kuru iesniedza [..].

Lēmums nav pārsūdzams.

Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētaja                                     S. Osipova


Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2017_205