Kolēģijas 2017. gada 9. augusta lēmums (pieteikums Nr. 123/2017)
Lēmums
par atteikšanos ierosināt lietu
Rīgā 2017. gada 9. augustā
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 123/2017),
Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Jānis Neimanis un Daiga Rezevska,
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesuizvērtēt Ministru kabineta 1993. gada 30. decembra rīkojuma Nr.174 „Par valsts uzņēmuma „Latvenergo” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību”daļā, ar kuru, viņasprāt,valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” pamatkapitālā iekļauta transformatoru apakšstacijas ēka, kas atrodas „Pumpuros”, Vilces pagastā, Jelgavas rajonā, (turpmāk – rīkojums Nr. 174) atbilstībulikuma „Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” 8. panta trešajai daļai, likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību 14. panta ceturtajai daļai, Enerģētikas likuma 22. pantam, Elektroenerģijas tirgus likuma 21. pantam, kā arī Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 89. pantam, 91. pantam un 105. pantam.
Rīkojums Nr. 174 noteicvalsts uzņēmuma „Latvenergo” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību.
2. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 4. punktam Satversmes tiesai ir piekritīgi prasījumi par citu, šā panta 1., 2. un 3. punktā neminētu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts Prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam. Tādējādi pieteikumā ietvertais prasījums par apstrīdētā rīkojuma atbilstību Satversmes 14. un 40. pantam ir piekritīgs Satversmes tiesai.
4. Pieteikums ir iesniegts kā konstitucionālā sūdzība. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai.
Vienlaikus saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta otro daļu tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu, šā likuma 16. panta 1., 2. un 3. punktā neminētu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts Prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam ir Valsts Prezidentam, Saeimai, ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam un Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros. Tādējādi Satversmes tiesas likumā izsmeļoši ir uzskaitīts to personu loks, kurām ir tiesības iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par Ministru kabineta izdota akta, tajā skaitā arī rīkojuma, atbilstību Satversmei.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējai nav tiesību iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 2. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 123/2017).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 1. kolēģijas priekšsēdētāja I. Ziemele
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2017_123