Kolēģijas 2017. gada 10. maija lēmums (pieteikums Nr. 61/2017)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2017. gada 10. maijā
Satversmes tiesas 4. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneši Jānis Neimanis un Ineta Ziemele,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 61/2017),
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu:
1.1. izvērtēt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 8.1daļas (turpmāk – apstrīdētā norma) atbilstību Darba likuma 154. un 156. pantam;
1.2. izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme).
2. Apstrīdētā norma noteic, ka, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam taksācijas periodā nav apgrozījuma, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu pēctaksācijas periodā un ka šo nosacījumu nepiemēro, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs pēc taksācijas perioda pirmā ceturkšņa.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Satversmes tiesas kompetence ir noteikta Satversmes 85. pantā, kā arī Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantā. Satversmes tiesas likuma 16. pantā ir izsmeļoši uzskaitītas Satversmes tiesā izskatāmās lietas.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tās kompetencē neietilpst vienāda juridiskā spēka tiesību normu savstarpējo pretrunu izvērtēšana (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 10.2. punktu un 2013. gada 28. marta sprieduma lietā Nr. 2012-15-01 15.4. punktu).
Līdz ar to šā lēmuma 1.1. punktā minētais prasījums vērtēt apstrīdētās normas atbilstību tāda paša juridiskā spēka tiesību normām – Darba likuma normām – nav piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka pieteikumā ir jānorāda prasījums Satversmes tiesai. Tas nozīmē, ka pieteikumā ir konkrēti jānorāda tiesību norma, kuras atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normai Satversmes tiesai būtu jāvērtē, kā arī šī augstāka juridiskā spēka tiesību norma.
Pieteikumā norādīta apstrīdētā tiesību norma, savukārt augstāka juridiskā spēka tiesību norma tajā nav precizēta. Pieteikumā norādīta vien vispārīga atsauce uz Satversmi. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem Satversmes tiesa nevar nepārprotami konstatēt, kādas Pieteikuma iesniedzējai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar apstrīdētā norma un kas Satversmes tiesai šajā gadījumā būtu jāvērtē. Līdz ar to šā lēmuma 1.2. punktā minētais prasījums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajām prasībām.
6. Tā kā šā lēmuma 1.2. punktā minētais prasījums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajām prasībām, nav lietderīgi vērtēt, vai tas atbilst citām Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3panta prasībām un vai prasījuma pamatojums būtu pietiekams tā apmierināšanai.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 1. un 3. punktu, Satversmes tiesas 4. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 61/2017).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 4. kolēģijas priekšsēdētājs G. Kusiņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2017_61