Kolēģijas 2016. gada 7. jūnija lēmums (pieteikums Nr. 66/2016)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2016. gada 7. jūnijā
Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Kaspars Balodis un Sanita Osipova,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 66/2016),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Administratīvā procesa likuma 131. pantu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 89., 92. un 95. pantam, kā arī Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipu 6. punktam.
2. Apstrīdētā norma nosaka:
„Tiesas pavēstē norāda:
1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi (juridiskajai personai — nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu pilnvarota pārstāvja adresi);
2) tiesas nosaukumu un adresi;
3) ierašanās vietu un laiku;
4) tās lietas nosaukumu, kurā personu aicina vai izsauc;
5) kāpēc personu aicina vai izsauc;
51) personas procesuālās tiesības un pienākumus procesa ietvaros;
6) ka personai, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar aicināmās vai izsaucamās personas prombūtni, ir pienākums pēdējai to nodot;
7) neierašanās sekas.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja prasījums izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmei ir piekritīgs Satversmes tiesai.
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 6. punktam Satversmes tiesa izskata lietas par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi. Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipi nav starptautisks līgums. Tādēļ prasījums izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipu 6. punktam nav piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Konstitucionālajai sūdzībai jāatbilst Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktajām prasībām. Minētās normas citastarp prasa:
1) pieteikumā ietvert pieteikuma juridisko pamatojumu (likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts);
2) pamatot, kādas pamattiesības izriet no pieteikumā norādītajām Satversmes normām un kādā veidā tās tikušas aizskartas, tostarp izvērtējot arī iespējamā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un atbilstību samērīguma principam (likuma 19.2 panta pirmā daļa un sestās daļas 1. punkts);
3) pamatot, ka Pieteikuma iesniedzējs ir izsmēlis visus tam pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus vai arī, ka tādu nav (likuma 19.2 panta otrā daļa un sestās daļas 2. punkts);
4) pamatot, ka pieteikums iesniegts sešu mēnešu laikā no pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās vai arī no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža (likuma 19.2 panta ceturtā daļa).
7. No pieteikuma un lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs ir lietas dalībnieks administratīvajā lietā [..]. Pieteikuma iesniedzējam (datums) nosūtīta tiesas pavēste. Pavēstē norādīts, ka tā ir sagatavota elektroniski un saistoša bez paraksta.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tiesas pavēstei ir jābūt tiesneša vai cita tiesas darbinieka parakstītai, jo tikai tādā veidā dokuments iegūstot juridisku spēku. Vienlaikus paraksts uz dokumenta apliecinot cieņu pret tā saņēmēju. Tādēļ apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 89., 92. un 95. pantam.
Tomēr pieteikumā nav ietverts pamatojums tam, kādā veidā tieši apstrīdētā norma radītu Pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu. Proti, nav pamatots tas, kā apstrīdētā norma ir attiecināma uz pamattiesībām, kas izriet no Satversmes 89., 92. un 95. panta. Pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis, kādēļ aizskartās pamattiesības nav iespējams aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī, ka tie šajā gadījumā nav efektīvi. Pieteikumā nav pamatots arī tas, ka ir ievērots Satversmes tiesas likumā noteiktais termiņš pieteikuma iesniegšanai. Turklāt pieteikumā nav sniegti juridiski argumenti apstrīdētās normas iespējamajai neatbilstībai katrai no pieteikumā norādītajām Satversmes normām.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta un 19.2 panta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 1. un 3. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 66/2016).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 1. kolēģijas priekšsēdētājs A. Laviņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2016_66