Kolēģijas 2016. gada 3. marta lēmums (pieteikums Nr. 23/2016)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2016. gada 3. martā
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Uldis Ķinis, tiesneši Gunārs Kusiņš un Sanita Osipova,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto partijas [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 23/2016),
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja apstrīd Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4panta otrās daļas (turpmāk – apstrīdētā norma) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 2., 6. un 101. pantam, kā arī Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmajam protokolam.
2. Apstrīdētā norma nosaka:
„Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām, attiecīgās domes (padomes) priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām, visu šo domju (padomju) priekšvēlēšanu izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlētāju iepriekšējās domes (padomes) vēlēšanās.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.2 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu, Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 5. punkts noteic, ka, izskatot pieteikumu, Satversmes tiesas kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Pieteikuma iesniedzēja jau iepriekš vērsusies Satversmes tiesā ar saturiski līdzīgiem pieteikumiem (pieteikumi Nr. 26/2014 un Nr. 128/2015). Satversmes tiesas kolēģijas lēmušas par atteikšanos ierosināt lietu pēc minētajiem pieteikumiem, norādot uz tajos konstatētājiem trūkumiem.
Satversmes tiesas kolēģija Pieteikuma iesniedzējai ir norādījusi, ka tai bija tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt Centrālās vēlēšanu komisijā, savukārt tās lēmumu nepieciešamības gadījumā pārsūdzēt tiesā. Taču Pieteikuma iesniedzēja šos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus nav izmantojusi. Līdz ar to pieteikums neatbilda Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajai daļai un sestās daļas 2. punktam (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 7. marta lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu pēc pieteikuma Nr. 26/2014 7. punktu).
Salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, izskatāmajā pieteikumā ir norādīti tādi apsvērumi, kuri nebija ietverti iepriekš iesniegtajā. Proti, Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tās pieteikuma izskatīšana esot atzīstama par vispārsvarīgu.
Līdz ar to pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu.
5. Izskatot iepriekš iesniegto pieteikumu Nr. 26/2014, Satversmes tiesas kolēģija jau ir atzinusi:
1) pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai;
2) Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 7. marta lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu pēc pieteikuma Nr. 26/2014 4. un 6. punktu).
Minētos apstākļus Satversmes tiesas kolēģijai atkārtoti pārvērtēt nav nepieciešams.
6. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otro daļu pieteikumu var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī tādu nav.
Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteikto kārtību kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā, kura lēmumu pieņem triju dienu laikā. Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējai bija tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt Centrālās vēlēšanu komisijā, savukārt tās lēmumu nepieciešamības gadījumā pārsūdzēt tiesā. Taču no pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja nav izmantojusi šos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tai neesot neieciešams aizstāvēt aizskartās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, jo tikai Satversmes tiesas kompetencē ir vērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmei. Turklāt pieteikuma izskatīšana esot atzīstama par vispārsvarīgu.
Pieteikuma izskatīšanas atzīšana par vispārsvarīgu ir izņēmums no Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajā daļā noteiktās kārtības, kas pieļauj Satversmes tiesas kolēģijai atzīt pieteikuma izskatīšanu par vispārsvarīgu un ierosināt lietu pirms visu personai pieejamo vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas. Līdz ar to persona var lūgt pieteikuma izskatīšanu atzīt par vispārsvarīgu gadījumā, ja tā noteiktajā termiņā nav uzsākusi izmantot visus tai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, vai arī gadījumā, ja vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošana ir uzsākta, bet vēl nav noslēgusies.
Savukārt Pieteikuma iesniedzēja nav noteiktajā termiņā uzsākusi izmantot tai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, turklāt šobrīd šādas tiesības tā jau ir zaudējusi, jo vēlēšanu komisijas lēmums ir kļuvis neapstrīdams. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējai nav pamata lūgt atzīt tās pieteikuma izskatīšanu par vispārsvarīgu.
Tādējādi pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajai daļai un sestās daļas 2. punktam.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc partijas [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 23/2016).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs U. Ķinis
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2016_23