Kolēģijas 2015. gada 8. aprīļa lēmums (pieteikums Nr. 39/2015)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2015. gada 8. aprīlī
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Kaspars Balodis, tiesneses Sanita Osipova un Ineta Ziemele,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 39/2015),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” (turpmāk – Noteikumi) 19. punkta otro teikumu un 19.1punktu (turpmāk – apstrīdētās normas) par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pantam un 91. panta pirmajam teikumam.
2. Noteikumu 19. punkts nosaka:
„Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.”
Savukārt Noteikumu 19.1 punkts noteic:
„Šo noteikumu 19. punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):
19.1 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;
19.1 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;
19.1 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;
19.1 4. kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.”
Pieteikumā lūgts atzīt šo normu neatbilstību Satversmes 1. pantam un 91. panta pirmajam teikumam.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums un faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu, Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta trešo punktu Satversmes tiesa izskata lietas par normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem). Pieteikumā ir ietverts lūgums atzīt Noteikumu apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 1. pantam un 91. panta pirmajam teikumam. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktam persona Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2panta septītajai daļai pieteikumam ir jāpievieno dokumenti, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ieguvusi dzīvokli savā īpašumā, pamatojoties uz (datums) mantojuma apliecību. Pieteikuma iesniedzēja nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu šo faktu. Pieteikuma iesniedzēja savam pieteikumam ir pievienojusi rēķinus, kas izrakstīti uz [..] vārda. Pieteikuma iesniedzēja nav paskaidrojusi, vai apstrīdētās normas ir radījušas tiesību aizskārumu tieši viņai. Savukārt no pieteikumā ietvertās informācijas izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja ir uzsākusi saraksti par dzīvoklim [..] aprēķinātajiem ūdens patēriņa maksājumiem ar SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pēc (datums) un ir saņēmusi atbildes.
Līdz ar to nav iespējams gūt apstiprinājumu tam, ka apstrīdētās normas ir radījušas pamattiesību aizskārumu tieši Pieteikuma iesniedzējai.
6. Pieteikumam, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas nosacījumiem, jāatbilst prasībām, kas noteiktas šā likuma 18. un 19.2 pantā.
6.1. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrā daļa paredz, ka konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u.c.) vai arī tādu nav. Savukārt Satversmes tiesas likuma 19.² panta sestās daļas 2. punkts nosaka nepieciešamību pieteikumā ietvert pamatojumu tam, ka ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi, vai ka tādu nav.
Pieteikumam ir pievienotas divas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atbildes vēstules, kas nosūtītas Pieteikuma iesniedzējai (datums). Tāpat ir konstatējams, ka (datums) Pieteikuma iesniedzēja ir vērsusies SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ar lūgumu rast risinājumu viņas ieskatā neadekvāti lielajam ūdens patēriņa zudumam daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā, tomēr Pieteikuma iesniedzēja nav norādījusi uz viņas izmantotiem citiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kā arī nav pamatojusi to, ka tādu nav.
Tādējādi ir secināms, ka pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.² panta otrās daļas un šī panta sestās daļas 2. punkta prasībām.
6.2. No Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta un 19.2 sestās daļas 1. punkta izriet prasība ietvert pieteikumā juridisko pamatojumu tam, ka apstrīdētās normas aizskar Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības un ir pretrunā ar katru norādīto augstāka juridiska spēka tiesību normu. Turklāt pieteikumā jāpamato, ka tieši šī neatbilstība izraisa Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumu.
Pieteikumā ir citētas tiesību normas, kā arī sniegts konkrētās situācijas faktisko apstākļu izklāsts. Pieteikumā ir pausts viedoklis par apstrīdēto normu neatbilstību Satversmes 1. pantam Pieteikuma iesniedzējas izpratnē. Pieteikumā nav pamatots, kāda veidā Pieteikuma iesniedzējas faktiskā situācija būtu nošķirama vai salīdzināma ar citiem apstrīdētas normas subjektiem.
Tādējādi ir secināms, ka pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta un 19.2 panta sestās daļas 1. punkta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu un sesto daļu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 39/2015).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 3. kolēģijas priekšsēdētājs K. Balodis
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2015_39