Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra uzruna, atklājot konferenci “Konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā”
Rīgā 2011. gada 29. septembrī
Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Man ir liels gods un patiess prieks uzrunāt šo auditoriju Konferencē, kas veltīta Latvijas Republikas Satversmes tiesas 15 gadu darbam.
1996. gada 5. jūnijā likumdevējs pieņēma valstij ļoti nozīmīgu lēmumu – radīja iestādi, kura, aizstāvot katru indivīdu, kalpo valstij. Šai iestādei – Satversmes tiesai – ir nenoliedzama loma daudzu aktuālu un sarežģītu problēmu risināšanā. Par tradīciju ir kļuvušas katra gada noslēgumā rīkotās konferences, kad tiesa šaurākā vai plašākā lokā atskatās uz paveikto.
Par tradīciju ir kļuvusi ne tikai mūsu vēlme dalīties ar informāciju par paveikto, bet arī jūsu atsaucība un interese par mūsu darbu, ko apliecina kuplais klausītāju pulks. Man jāatvainojas tiem, kam ierobežoto vietu skaita dēļ nācās atteikt iespēju piedalīties mūsu Konferencē.
Tiesa jau 15 gadus pilda savu tiešo pienākumu – spriež tiesu, izšķir konkrētus strīdus. Vērtējot tiesību normas, patiesībā tiesa lemj par cilvēkiem un viņu likteņiem. Aiz tiesību normām vienmēr atrodas cilvēki un viņu dzīves stāsti. Tomēr spriedumi ietekmē ne tikai lietā iesaistītās personas. Aizstāvot katru indivīdu, tiesa kalpo valstij – tā ietekmē demokrātiskos procesus valstī, valsts prestižu, tās tēlu, ekonomisko attīstību.
Satversmes tiesa šajos 15 gados ir apliecinājusi sevi kā svarīgāko konstitucionālo tiesību ievērošanas garantu citu valsts institūciju vidū. Konstitucionālo vērtību aizsardzība, sabiedrības demokrātiskās kultūras attīstība, likumdošanas ietekmēšana, izglītošana ir kļuvušas par Konstitucionālās tiesas funkcijām.
Diemžēl man atvēlētais laiks neļauj man atskatīties uz šajā gadā paveikto. Vēl jo vairāk neiespējami ir sniegt kādu ieskatu tiesas 15 gadu darbā. Tāpēc es sev atvēlētās 10 minūtes veltīšu Jums un pamatošu Konferences tēmas izvēli, bet nevis uzskaitīšu tiesas sasniegumus. Katrs nolēmums tiesai ir zināms sasniegums, un tie visi ir publiski pieejami Jūsu vērtēšanai.
Mēs atzīmējam Satversmes tiesas 15 gadadienu. Un neatkarīgi no tā, vai tie būtu 10, 15 vai varbūt 50 gadi – šim laika posmam būs tik liela nozīme, kādu paši tiesneši tam piešķirs – ar savu darbu, ar savu ieguldījumu judikatūras un tiesu prakses veidošanā.
Tiesneša darbs prasa godīgumu, krietnumu, drosmi, izpratni, iecietību, precīzu un asu prātu. Tiesnesim ir jābūt vienlaicīgi enerģiskam un nosvērtam, atturīgam un aktīvam. Paldies maniem kolēģiem – Satversmes tiesas tiesnešiem, kas, savu darbu darot ar vislielāko atdevi, spēj sniegt skaidras atbildes uz sarežģītiem juridiskiem jautājumiem.
Paldies Satversmes tiesas pirmajam priekšsēdētājam Endziņa kungam un bijušajiem Satversmes tiesas tiesnešiem – gan tiem, ar kuriem man ir bijis tas gods strādāt kopā, gan tiem, kas tiesā strādāja pirms manis. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka nav iespējams „aizstāt” bijušos tiesnešus nedz profesionāli, nedz emocionāli. Un tāds nav arī šīs regulārās „rotācijas” mērķis. Bet tiem tiesnešiem, kas jau ar pirmajiem Satversmes tiesas spriedumiem demonstrēja šīs institūcijas neatkarību, ir bijusi milzīga nozīme tādas Satversmes tiesas izveidošanā, kāda tā ir šodien.
Pirms pieciem gadiem Endziņa kungs, atrodoties manā vietā un uzrunājot auditoriju Satversmes tiesas 10 gadu jubilejas konferencē, izteica cerību, ka nākamais ST priekšsēdētājas, atskatoties uz ST 15 gadu darbu, varēs būt tikpat lepns par paveikto. Endziņa kungs, Jūsu teiktais ir piepildījies!
Milzīgs paldies tiesas kolektīvam. Es tiešām novērtēju katra ieguldījumu tiesas darbā, tiesai ziedotās intelektuālās spējas un radošo enerģiju, godprātīgo un pašaizliedzīgo darbu. Esmu gatavs atkārtoties un katru gadu no jauna publiski paziņot, ka man ir divējādas emocijas par to, ka Konstitucionālās tiesas darbu nodrošina 30 darbinieki, no kuriem juridisko atbalstu tiesai sniedz 9 juristi: esmu patiesi lepnums par spējīgajiem kolēģiem un man ir neērti par šādu situāciju no saviem ārvalstu kolēģiem.
Starptautiskajai sadarbībai ir neatsverama nozīme mūsu darbā. Satversmes tiesas tiesneši un tiesas darbinieki, veicot savu tiešo darbu, visus šos gadus ir aktīvi iesaistījušies tiesu sistēmas izaugsmē, rūpējoties par to, ka tiesu vara ir starptautiski respektēta un bauda citu valstu uzticību. Paldies kolēģiem no citām valstīm, kas tieši un netieši mums palīdz rast pareizākos risinājumus. Esmu pārliecināts, ka arī mūsu spriedumi iedvesmo citu valstu tiesnešus.
Šāda abpusēja „iedvesmošanās” nebūtu iespējama bez Venēcijas komisijas un personīgi tās prezidenta Bukikkio kunga atbalsta. Mēs ne vien izmantojam Venēcijas komisijas datu bāzi un viedokļus, bet, pateicoties tās atbalstam, mums ir bijusi iespēja dalīties pieredzē un zināšanās (gan palīdzot citiem, gan izmantojot palīdzību un atbalstu). Arī šā pasākuma organizēšanā piedalās un to atbalsta Venēcijas komisija. Paldies.
Paldies kolēģiem – juristiem, kas seko līdzi mūsu darbam, kas to analizē un kritizē. Un paldies sabiedrībai un cilvēkiem, kas mums uzticas, kas apzinās un novērtē Konstitucionālās tiesas nozīmi.
Šodien un rīt mēs diskutēsim par to, kāda ir ne tikai Satversmes tiesas, bet arī citu konstitucionālo tiesu loma konstitucionālo vērtību nodrošināšanā un stiprināšanā.
Vēsturiski vērtību nozīmes un izpratnes veidošanu ietekmējusi filozofijas virzienu attīstība un sabiedrībā dominējošo ideju un pārliecību maiņa. Vērtības atspoguļo sabiedrības sociālās pārmaiņas, vērtību izpratne ir dinamiska un to īstenošana ir atbilstoša konkrētajam laikam un situācijai. Tas noteikti ir iemesls, kāpēc likumdevējs, pat tad, ja ir izlēmis augstākās vērtības definēt Konstitūcijā, tās nepiepilda ar konkrētu saturu tiesību normās, proti, nenormativizē vērtības. Tā būtu vērtību „iesaldēšana” un zināmā mērā arī sabiedrības attīstības ierobežošana.
Konstitucionālās vērtības ir atkarīgas no konkrētas sabiedrības vērtībām. Es jau pieminēju, ka ir valstis, kuru konstitūcijās ir tieša norāde uz konstitucionālajām vērtībām. Piemēram, Armēnijas Konstitūcijas 3. pantā ir norādīts, ka galvenās vērtības ir cilvēks, viņa cieņa un cilvēka tiesības un pamatbrīvības. Arī Horvātijas konstitūcijas 2. pantā ir norāde uz konstitucionālās iekārtas augstākajām vērtībām, proti, brīvību, vienlīdzību, nacionālo un dzimumu līdztiesību, sociālo taisnīgumu, cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu u.c. Līdzīgas tiešas norādes uz valsts pamatvērtībām ir iekļautas vēl arī citās konstitūcijās (Rumānija, Maķedonija, Dienvidāfrika utt.).
Ir konstitūcijas, kurās tas, kas ir uzskatāms par konstitucionālu vērtību, konstatējams, vienīgi izlasot konstitūciju kopumā. Tikai piemērojot konstitūciju, atklājas tās patiesā būtība un tajā ietvertās vērtības. Un konstitucionālajai tiesai ir unikāla loma demokrātijas un tiesiskuma sargāšanā, ikviena cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzībā un konstitucionālo vērtību nodrošināšanā. Turklāt konstitucionālā tiesa ir ne vien konstitucionālo vērtību sargātāja un nodrošinātāja, patiesībā tā ir šo vērtību satura piepildītāja. Arī vērtību tiesiskā aizsardzība tiek nodrošināta ar konstitucionālo tiesu palīdzību.
Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka no valsts vēstures un tradīcijām ir atkarīgs tas, kā tiek izprastas vispārīgas vērtības[1]. Tiesa spriedumos ir norādījusi gan uz demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām, gan sociālām vērtībām, gan konstitucionālām vērtībām, gan konstitucionāla ranga vērtībām.
- Tiesa nerunā pēc savas iniciatīvas. Tiesa reaģē uz problēmām un atbild uz tiesību jautājumiem, kurus tiesai uzdod sabiedrība, indivīdi. Tāpēc Satversmes tiesas nolēmumos konstatētās vērtības un to atklātais saturs nav visaptverošs, izsmeļošs, bet tas arī nav „iesaldēts”.
- Satversmes tiesa ir norādījusi[2], ka valsts konstitucionālās pamatvērtības ir noteiktas Satversmes 1. pantā: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”. Satversmes tiesas nolēmumos ir tieši atzīts, ka konstitucionālas vērtības ir tiesības uz sociālo aizsardzību, neiejaukšanās personas privātajā dzīvē, pulcēšanās brīvība, tiesības streikot[3], tiesības uz dzīvību[4], domas, apziņas, reliģiskās pārliecības brīvība[5], personas datu aizsardzība[6] u.c..
- Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tās personas pamattiesības, kas nostiprinātas kādā no Satversmes pantiem, ir atzīstamas par demokrātiskas sabiedrības vērtībām. Spriedumos ietverta skaidra norāde, ka valsts pienākums ir nodrošināt konstitucionāla ranga vērtību īstenošanu[7].
- Satversmes tiesa norādījusi, ka konstitucionālo vērtību aizsardzība var būt par pamatu pamattiesību ierobežošanai[8]. No spriedumu tekstiem nepārprotami konstatējams, ka Satversmes 116. pantā ietvertie nosacījumi, kas pieļauj ierobežot personas tiesības, – citu cilvēku tiesību nodrošināšana, demokrātiska valsts iekārta, sabiedrības drošība, labklājība un tikumība – arī uzskatāmi par konstitucionālām vērtībām[9]. Vienlaikus konstitucionālo vērtību aizsardzība var būt par iemeslu, lai likumdevējs atsevišķos gadījumos varētu likumam piešķirt atpakaļvērstu spēku (neskatoties uz to, ka tiesiskā valstī gadījumi, kad likumam tiek piešķirts atpakaļejošs spēks, uzskatāmi par izņēmumu)[10].
- Analizējot Lisabonas līguma atbilstību Satversmei, tiesa norādīja, ka pamatvērtības, uz kurām balstās Latvijas valsts, citastarp ietver pamattiesības un pamatbrīvības, demokrātiju, valsts un tautas suverenitāti, varas dalīšanu un likuma varu. Šīs vērtības valstij ir pienākums garantēt, un tās nevar aizskart ar grozījumiem Satversmē, kuri ieviesti tikai ar likumu[11]. Ne pašreiz spēkā esošie Eiropas Savienības līgumi, ne Konsolidētajā līgumā par Eiropas Savienību minētie mērķi, kurus Eiropas Savienība tiecas sasniegt savas kompetences ietvaros, nav pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām vērtībām un interesēm[12].
Es sniedzu tikai nelielu ieskatu, kā Satversmes tiesa, nodrošinot Konstitūcijas virsvadību, iedzīvina konstitucionālās vērtības tiesību sistēmā.
Konstitucionālo vērtību iedzīvināšana, aizsardzība un īstenošana dažādās valstīs un dažādos apstākļos, arī krīzes un izņēmuma situācijās, Konstitucionālo tiesu loma tajā – ir mūsu Konferences diskusiju tēma. Turklāt, ievērojot to, ka patiesībā svarīgs nav vērtību uzskaitījums un tā satura atklāšana, bet gan to īstenošana, viena no Konferences daļām ir veltīta varas atzaru sadarbībai konstitucionālo vērtību stiprināšanā.
[1] Sprieduma lietā Nr. 2010-11-01 10.2.punkts
[2] Sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 20. punkts
[3] Sprieduma lietā Nr. 2006-42-02 7.1. punkts
[4] Sprieduma lietā Nr. 2009-12-03 14. punkts
[5] Sprieduma lietā Nr. 2010-50-03 7.1. punkts
[6] Sprieduma lietā Nr. 2919-51-01 15. punkts
[7] Tā kā pulcēšanās brīvība ir atzīta par konstitucionāla ranga vērtību, valsts varas pienākums ir nodrošināt šīs brīvības īstenošanu (Sprieduma lietā Nr. 2006-03-0106; 6.p.)
[8] Sprieduma lietā Nr. 2006-03-0106; 9.punkts
[9] Sprieduma lietā Nr. 2006-03-0106; 13.2. punkts
[10] Sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 21.1. punkts
[11] Sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 17. punkts
[12] ibid. 18.3. punkts