Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa uzruna, atklājot diskusiju “Satversme – Latvijas konstitucionālās identitātes atspoguļojums”
Rīgā 2017. gada 17. februārī
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Godātais Juridiskās komisijas vadītāja kungs!
Godātie deputāti un Satversmes tiesas tiesneši!
Dāmas un kungi!
Patiesi priecājos par to svinīgo un svētku sajūtu radošo atmosfēru, kādā Saeimas plenārsēžu zālē godinājām Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas dienu. Šodien Satversmei ir 95 gadi. Tas ir laiks, kurā var gūt bagātīgu pieredzi.
Atskatoties, kas šajā laikā ir bijis, jāteic, ka mūsu Satversmei nav bijis viegls liktenis. Jau neilgi pēc tās pieņemšanas izraisījās parlamentārās demokrātijas krīze un pat daži no tās autoriem Satversmei veltīja skarbus vārdus, ka “Satversme neiet”. Pēc tam sekoja autoritārisma posms, kad Satversme tika piemērota tad, kad tas bija izdevīgi. Tas bija īsts pārbaudījums tam, vai pastāv patiesa uzticība Satversmei. Tomēr zīmīgi, ka laikā, kad Latvija de facto zaudēja savu valstiskumu, tieši Satversme un sarkanbaltsarkanais karogs kļuva par Latvijas valstiskuma simboliem cauri skarbajiem okupācijas gadiem. Savukārt pēc neatkarības atgūšanas tieši Satversmes darbības atjaunošana ir ļāvusi uzplaukt Latvijas valstiskumam cauri laikiem, nospirinot valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu.
Lai arī Latvijā līdz šim nav izveidojusies konstitucionāla tradīcija godināt Satversmes pieņemšanas dienu, nenoliedzams ir fakts, ka Satversmes normas un principi ir caurvijuši katru Latvijas valstiskuma dienu. Apzinoties Satversmes nozīmi Latvijas valstiskumā, Satversmes tiesa kopā ar Saeimas priekšsēdētāju un Juridisko komisiju aicina godināt Satversmes pieņemšanas dienu, diskutējot par konstitucionālo identitāti.
Satversmes tiesa vairākos nolēmumos ir raksturojusi konstitucionālās identitātes elementus – valsts iekārtas pamatprincipus, sabiedrības vērtības, Latvijas valsts mērķus un valstiskuma vēsturisko attīstību. Savukārt kopš 2014. gada, kad konstitucionālais likumdevējs izdarīja grozījumus Satversmē, Latvijas valsts konstitucionālā identitāte apspoguļota Satversmes ievadā. Līdz ar to Satversmes tiesas un Saeimas ciešā sadarbība konstitucionālās identitātes satura atklāšanā un stiprināšanā ļāvusi akcentēt Satversmes fundamentālo nozīmi Latvijas valstiskumā.
Šī svētku nedēļa iesākās ar Latvijas Universitātes 75. zinātnisko konferenci, kas veltīta Satversmes pieņemšanai. Tās ietvaros atzīmēju, ka konstitucionālās identitātes jēdzienam nav tikai simboliska nozīme, bet ir juridiska nozīme, turklāt konstitucionālās identitātes saturs nav statisks, tas var mainīties līdz ar sabiedrības attīstību. Vienlaikus konstatēju, ka Latvijā ir visai maz veltīta uzmanība jautājumiem par konstitucionālo identitāte. Tāpēc ir gandarījums, ka Satversmes pieņemšanas gadadienu atzīmēsim ar diskusijām par Satversmi un tajā raksturotu Latvijas konstitucionālo identitāti.
Novēlu ražīgu diskusiju! Lai rodas jaunas domas un atziņas, kuras stiprinātu Latvijas valstiskumu. Lai, atverot lielo pasaules politisko karti, mēs tajā vienmēr varētu atrast mazu valsti, kuru varētu raksturot ar šādiem vārdiem – tajā dzīvo sevi cienoša, lepna, neatkarīga tauta, kas runā latviešu valodā, kopj un attīsta latviešu tradīcijas, un zem šīm mazās valsts debesīm latvieši draudzīgi dzīvo kopā ar krieviem, poļiem, ukraiņiem un citu tautību pārstāvjiem, jo viņus apvieno kopīgas vērtības, veidojot vienu Latvijas tautu!